Pavasarīga pastaiga brīvdienā

Brīnišķīga papildus brīvdiena, esmu lepna, ka toreiz es arī parakstījos par brīvdienu, pavasarīgi laiska pastaiga saulainā un siltā dienā uz mājām tuvo Biķernieku mežu, prieks un labs noskaņojums mums visiem.

Saulespuķes trešā atskaite, šujamais auduma rullis uz piemājas pagalma soliņa, lai nojausma bildēs par darba izmēru. Esmu čakli vakaros un brīvdienās krustiņojusi visu aprīļa mēnesi, pašlaik izšūts laukums apmēram A4 lapas lielumā, ar pirmajām saulespuķes ziedlapām esmu tikusi līdz puķes vidum, tas gan tāds ļoti raibs paredzams, tādēļ atstāšu to šūt uz beigu posmu. Esmu nopirkusi četras ficītes diedziņu papildus saviem krājumiem, sāka trūkt dzeltenās krāsas. Šo projektu esmu sākusi ar milzu aizrautību un joprojām tā arī turpinu. Nākamā atskaite visticamāk būs pēc mēneša.

Gaidot pavasari, satamborēju veselu kaudzīti ar segas motīviem, bet dziju galiņi tika atstāti vēlākai ielocīšanai. Lēnām ar to nodarbojos vakarā pie tv, palikuši neievilkti vien daži pavedieni. Kamēr bērni skraidīja pa mežu, izklāju satamborētos motīvus kvadrātiņu pie kvadrātiņa, lai padomātu par to kopā sadabūšanu, šoreiz vidus daļā izkārtoju tumšākos motīvus, bet saulīte tik silti spīdēja, pamazām kļuva karsti, un pie dzeltenajiem motīviem mana kārtošanas degsme zuda, tā pa īstam nepabeidzu motīvu izvietošanu. 

Galvenā atziņa – līdz finālam vēl nepieciešams kādu motīvu uztamborēt, cik, tas atkarīgs no atlikušā dzijas daudzuma.  

Brīvdienās pabeidzu adīt lakata garlaicīgāko adāmdaļu – noslēguma malas volānu ar milzīgo valdziņu skaitu pēdējās kārtās. Nākamais adāmdarbs pamīšus krustiņošanas priekam pieskaņots sezonai, tas iecerēts no kokvilnas dzijas krājumiem, vēl domāju, ko pirmo sākt – džemperīti vai jaciņu.

Jauku darba nedēļu!