Turpinu zigzagot, tamborējums jau kļuvis diezgan iespaidīgs lielumā, varu ērti apsegties un klusiņām zigzagot tālāk.
Steidzu vēl uz balkona noķert piektdienas vēlās pēcpusdienas saules gaismu, izdodas saulainas bildes:
Steidzu vēl uz balkona noķert piektdienas vēlās pēcpusdienas saules gaismu, izdodas saulainas bildes:
Ietamborēju no raibās dzijas papildus virsotnes, tām ar roku skicētu shēmu atradu googles attēlos, bet pēc lieluma to pielāgoju sava izmēra zigzag malas lielumam. Šī opcija nenotiek pa apli, bet atsevišķi ietamborējot ielaidumus attiecīgajās vietās, tādēļ izveidojās papildus dzijas galiņu lērums, kurus ļoti laicīgi ietamborēju - katru sākuma galiņu uzreiz, bet katru beigu galiņu, tamborējot pirmo kārtu pa apli pēc jauno virsotņu izveidošanas.
Veidojot šīs papildus virsotnes, ļoti svarīgi ir sekot līdzi stabiņu skaitam, gan tam, kurus tamborēju, gan tam, kuri paliek pēc tamborēšanas ielaiduma, nekādā gadījumā nedrīkst kļūdīties, jo rezultātā nebūs vienāds malu garums. Mans izsekojamais skaitlis šoreiz ir 9 (jaunās malas garuma stabiņu skaits).
Pēc veiksmīgas virsotņu skaita dubultošanas aptamborēju pirmo tumši rozā kārtu, gara kārta, kurai uz beigu pusi virzoties, domās lūdzos- mīļais dzijas pavedien, lūdzu, lūdzu neizbeidzies... Manas lūgšanas tika uzklausītas, pavediens beidzās akurāt kārtas beigās. Urā!!! Bet prieks nebija ilgs, apskatot pārējos ficīšu atlikumus, secinu, ka veselai kārtai (katra nākamā par dažiem stabiņiem garāka par iepriekšējo) no nevienas toņos līdzīgās nepilnās ficītes nepietiks... Ak, vai, lai sekmīgi turpinātu skaisti sākto krāsu pāreju, jādodas uz veikalu, cita vēl skaistāka varianta nav. Var jau nobeigt ar lielu platu raibās dzijas joslu, bet esmu atkal azartā, gribu to skaistāko...
Viena no jaunā gada apņemšanās bija - nepapildināt mājās esošos nemitīgi dīvainā kārtā pieaugošos dziju krājumus, attiecīgi neiet uz veikalu, kurā tirgo dziju, lai sevi nekārdinātu un lai kāja nepaslīdētu. Domās apsolu sev nekrist kārdinājumā, veikalā devos tikai uz akrila plauktu, žigli piemeklēju attiecīgās krāsas ficītes, par tām samaksājot vien nieka trīs latus ar santīmiem, tad žigli no veikala ārā. Rezultātā man milzīgs prieks par sevi un manas apņemšanās nepārkāpšanu, turpināšu spridzīgi zigzagot....
Varbūt izdosies brīvdienās manu zigzagu pabeigt.
Saulainas brīvdienas!
Varbūt izdosies brīvdienās manu zigzagu pabeigt.
Saulainas brīvdienas!
8 komentāri:
Cik jauka ideja-likvidēt to visu, kas traucē mājās pirkt JAUNU DZIJU!
Iedomājies-kad deķītis būs gatavs un vairs dzijas nebūs-ko Tu DRĪKSTĒSI DARĪT? un bez sirdsapziņas pārmetumiem!
noteikti, noteikti atbalstu mājas dziju likvidēšanas variantu, to visu liekot kopā siltā, raibā deķī!.......
brauc pie manis ciemos us kādu vīkendu. būs gan gards ēdiens, gan pilna māja ar bērniem, gan pilnas rokas ar rokdarbiem, gan bildes.....
Paldies, Alise, par uzaicinājumu! Uz Tavu pusi nav braukts, jā, kārdinoši, un bērnu kopā mums būtu daudz, diez vai rokdarbiem tad vairs laiks atliktu.
Bet skatos un skatos uz kamolu kasti, tie krājumi diezko neplok... Šajā kastē vēl noteikti vienam deķītim dzijas pietiks.
Ceita! Es nevaru un nevaru nopriecāties, cik ļoti man patīk gan krāsas, gan pats segas risinājums :)
Ļoti saulains deķītis! Es, savukārt, nevaru vēl īsti atrast īstos motīvus, kurus labprāt redzētu savā deķītī. :)
Olit, tiešām brauc ciemos! Es to piedāvāju nopietni! Rīga-Liepāja kursē mikriņš, pievedīd jūs līdz adresāta durvīm. Izdomā kad...laipni lūgti! mans tel 28864949
Alise! Paldies, paldies, beigsies vīrusu laiks, tad gan mēs ar Martu varētu atstāt puišus mājās un izmantot jauko uzaicinājumu!
Ierakstīt komentāru