Ziemas brīvdiena

Saulaina un auksta brīvdiena, pavadīta mājās siltumā, vakardienas lieliskā tusiņa uzlādēta, šodien čakli krustiņoju, pa vidu mājas uzkopšanai un putekļu dzenāšanai, pašķirstīju žurnālus, sakārtoju mapēs dažas interesantākās izdrukas no interneta plašumiem, pārskatīju iepirktos dziju krājumus un nolēmu sākt gaidīt pavasari. Skaists kamolītis, vai ne?

Sakrustiņoju šodien visus motīvus no shēmas, viegli piespraudu ar adatiņām pie sienas tapetēm bērnistabā, lūk šādi:

Pēdējā motīvu kārta tuvāk, sirds motīvam sakombinēju vairāku krāsu diedziņus, toreiz uz veikalu tomēr neaizgāju pēc pietrūkušā diedziņa ficītes, bija auksti. Fotografēts saulītē, tādēļ krāsas šķiet spilgtākas, patiesībā stirniņas un zaķīši zem koka nav strīpaini. Domās sagatavojos fona krustiņošanai, process noteikti kļūs lēnāks, jo gaišo krāsu melanžus vakara elektriskajā apgaismojuma neredzu, tādēļ turpmākā krustiņošana iespējama tikai brīvdienās dienasgaismā.

Sveiciens saulainajā brīvdienā! Tikko tapis kopdarbs:

Un mana veste ir pabeigta, vakardienas jaukajā tusiņā pirmoreiz mugurā uzvilkta, ērta un silta. Man izdevās vilnīšiem pieskaņotas podziņas nopirkt, operatīvi nopirkt- iegāju veikalā un bija, uzreiz acis sameklēja, pie tam pārsteidzoši lētas. Mēģināja šodien bērni mani bildēt ar jauno vesti mugurā, bet finālā tomēr tikai miglu bildes bija sanākušas... Jautra fotosesija, bet te veste bez manis:

Podziņas tuvāk:

Un vestes apakšmala, kidmohēra ar Noro pamīšās kārtās:

Adatas no vestes valdziņiem brīvas nebūs ilgi, sveiks, pavasara krāsu prieks! Skaistajam kamolītim (patiesībā ir tādi divi skaisti kamolīši) piemeklēju gaiši zilu kidmohēru, darbadienu vakaros priecāšos par skaisto dziju, un lēnām taps kāds krāsains adījums.

Saulainu nākamo darba nedēļu!