Jā, esmu mazliet pakrustiņojusi, pēc diezgan garas pauzes, un noteikti mūsu klātienes tikšanās iespaidā, lielais paldies Klintai, kura nesteidzīgi krustiņoja savu GK, kamēr es todien ar tamborpuķīšu kopā sadabūšanu cīnījos... un vēlāk mājās mani tā vien vilka pie krustiņiem, lielo rulli attīt suņa klātbūtnē tomēr vēl neriskēju, bet vēlme krustiņot milzīga... pirmajam pavedienam smalkā adatiņa (28) šķita pārāk smalka, krustiņš (18) pārāk maziņš, pirksti tik neveikli, diegs mudžinājās... bet tas tikai pirmais pavediens, ar nākamo viss bija ok. Forša sajūta, pavisam forša sajūta...
Atsāku šī dizaina agrāk krustiņoto procesu, skatīt šeit:
renato parolin
pašlaik lēnām krāsoju fonu, bet ne visu tomēr, tādiem krāsainiem laukumiem, atstāšu šoreiz vietām arī audumu redzamu, lēnām, ar baudu krustiņoju un nedaudz domāju par pārējiem nepabeigtajiem procesiem...
Rudens krāsas manā procesā, būtu pavisam jauki arī šoruden pabeigt un noformēt, vietiņa pie sienas kā reiz brīva, blakus abiem vecākajiem ornamentu darbiem.
Un vēl viens process, kvadrātu jakas garlaicīgākā daļa - piedurknes, nekas nenotiek pēc izdomātā plāna, nu ...ļoooti, ļooooti.... garlaicīga tāda brūna valnīšraksta piedurkne, vēl tikai pirmā... ak, cīnos...
Un šonedēļ vēl viena jauka atkalredzēšanās ar kādu senāku ornamentu darbiņu, kuru toreiz es kā skatītājs vēroju, uzmundrināju, līdzi jutu... tas ir meitas darbiņš, kādai izstādei, silts prieks to šonedēļ atkal skolā ieraudzīt, ak, manējie jau visi trīs šogad skolnieki!
Jauku nākamo tik grūto un atbildīgo darba nedēļu!
2 komentāri:
Apsveicu ar atgriešanos pie mazās adatiņas un skaistā darba. Šobrīd izskatās darbā tā, it kā bērns būtu izmēģinājis šur un tur uz papīra jaunos krāsainos zīmuļus :) Daudz Tev melanžēto toņu, būs skaisti!
Paldies, Rita! Jā, es kā bērns, tikai zīmuļu vietā diedziņš, tieši tā arī iedomājos, iekrāsot šur un tur, vēl gan vairāk iekrāsot, kā pašlaik, lai neizskatās, ka man būtu apnicis... Melanžētajos ir sava burvība, taisnība!
Ierakstīt komentāru