Karuselis, kaste, pavasaris ...

 

Virpuļot karuselī, šoreiz savu iesākto rokdarbu projektu karuselī, bet kāds kaifs, kamēr sirdsapziņa klusē un lai tik klusē (no sērijas: kādēļ sākt ko jaunu, ja iepriekšējais, nē, vesela virkne iesākto nav pabeigti un vai tiešām šopavasar vēl viena jauna šalle vajadzīga, saulespuķi vajadzētu arī pakrustiņot, un to otru nepabeigto saulespuķu lauku arī, daudz jau nepalika līdz beigām un .... ierāmēt aiznest pārīti gatavos, un kā tad ar puķītēm no jaunās grāmatas... utt..utt..), bet es tikmēr baudu procesu - katru nedēļas dienu savu un tad atkal no jauna... Un šajā savā neprātīgajā priekā vēlos padalīties un pie viena arī palielīties. Pavasaris, tāds mazliet vieglprātīgs un viltīgs gadalaiks, piektdienas lietainajā rītā es beidzot sajutu pavasara smaržu, tā pa īstam sajutu, tepat pilsētā, pa ceļam uz darbu caur svaigi nogrābtiem mikrorajona pagalmiem ejot. Un par spīti lietanajām brīvdienām, viņš ir klāt.... pavasaris...!!!

 

 

Šodien viss sākās ar kasti, impulsīvs pirkums pirms pāris nedēļām, iekrītot uz kastes dizaina foto - spilgtie košie kamoli, pa lielam jau man to kartona kasti nemaz nevajadzēja, no plastmasas, šķiet, ilglaicīgāk kalpo un vairāk svara arī var ielikt, bet šī te smukumam ne praktiskumam, izmēros gan liela, neatpaliek no lielajām plastmasas kastēm.

Izpakoju, bet ak, ko, tur tādi knibucīši, ar kuriem detaļas vēl jāsastiprina, jutos vīlusies, jo biju iedomājusies, ka atliek vien izpakot un uzreiz gatavs, tiešām blondīne...  Nu, ko, knibināju kopā, bet nebija jau patiesībā tik traki... 

Mana smukā jaunā lielā kastīte, sapratu, ka tā būs ideāla procesu glabāšanai, gana liela, lai ieliktu vairākus vienlaikus, nav vairs jāuztraucas par koka adatu likteni, kurām nejauši kāds neuzmanīgais (arī es tai skaitā) var uzsēsties... ja process ievelkas, tad tas nesaputēs, ha, ha ... ideāla tomēr tā košā kaste, kā es bez tādas līdz šim iztiku???...

 

 

Būs šalle, jaukajās rudens procesa atmiņās gremdējoties, sameklēju pagājušaja nedēļā savā dārgumu lādē agrāk nopirktus divus savstarpēji saskanīgus kamolīšus (Lang Yarns Mille Colori 100g/400m un Rowan kidsilk haze stripe 50g/420m). Štrunts par to, ka šī glaunā kidmohēra sākumā pūkojas, šāds pirmais pārsteigums man jau aiz muguras, laimīgi ienēsājās, meta pie malas pūkošanos mana košā rudens šallīte, ļoti silta, patīkamas sajūtas nēsāšanas procesā arī manai jutīgai ādai, šī dzija, ar sākumā tik dīvaino uzvedību, fantastiski tur formu, feina šalle gan zem jakas ziemas aukstumā, gan telpās nenovilkta un tā pa vienkāršo apmesta ap kaklu. Un būs vēl viena, citā krāsu salikumā, process aizraujošs ar to, ka nav ne jausmas, kā sakārtosies daudzās krāsas, abām ficēm savstarpēji saadoties vienā gabalā, šie krāsainie kamolīši ir pārsteigums ar noslēpumu par to, kādas krāsas tad īsti ir tur iekšā, bet patiesībā tas ir tik aizraujoši... vai ne?

 

 

Ne mazāk aizraujošs atkal atsāktais gliemežvāku adīšanas process, esmu kaut kur pazaudējusi tos žurnālus, no kuriem apguvu pečvorka adīšanu, bet nekas, atmiņa ir fenomenāla lieta, atliek vien paņemt tik rokās adatas, pārskaitīt valdziņus un raugoties gatavajā gliemežvākā, aši uzadīt jaunu, tik vienkārši... apbrīnojami... šeit krāsu gamma līdzīga kā topošajai šallei iepriekšējās bildēs, bet adīts tiek no daudziem kamolīšiem, un arī galiņi ielocīšanai tik daudz, ak vai!

 

Nākamais paralēlais process, košais krāsu salikums, mana mīļākā Noro krāsu kombinācija salikumā ar koši sarkano, kā iepriekš manā jakā, tajā zigzagainajā ar sarkano šalles aizdares malu. Sen jau sapņoju par lakatu, ar koši sarkanu volāniņu, bet tikai tagad esmu pietuvojusies šī sapņa realizācijai, vismaz iesākusi, kaifīgs process, košas krāsas, sirdij mīļš krāsu salikums, lieliska dzija un ne mazāk lieliskas adāmadatas, lai dzīvo pavasara neprāts!

 

 

Un jaunā sešstūrīšu sega uz gultas joprojām procesā, pašlaik tās lielums gan jau tuvu gultas izmēram, bet gribu, lai maliņas ta pa smuko pārkaras pāri, tātad vēl nedaudz jāpietamborē. Kvadrātiņu kaudze gan pagaidām vēl tikai viena, tos pēdējā laikā tamborēju vien svētdienas vakaros deju šova laikā pie tv, arī šovakar ceru kādu pārīti uztamborēt, martā pie jaunas segas netiku, kā bija iepriekš plānots, bet aprīļa beigās gan tas var izdoties... Esmu sev pasludinājusi šo gadu par pabeigto projektu gadu.

 

Lai izdodas man un jums!

Jauku nākamo nedēļu!

 

P.S. Vai iedvesmoju kādam jaunam košam procesam?