svētdiena, 2014. gada 28. septembris

Rudenīgi

Svētdienas vakars un projekta Otrā Elpa 2014 rudens krustiņatskaite klāt, neesmu es vēl tā no sirds iekrustiņojusies, manas domas joprojām pie adāmprojektiem, ļoti vēlos pabeigt savu šalli, tā ir kļuvusi krietni garāka un strīpaināka, mazliet zaļāka, gluži kā koku lapas šoruden, joprojām zaļas, brīžiem pat šķiet, ka tādas zaļas arī nokritīs un zelta rudeni neieraudzīsim... Šonedēļ krietni meklējām rudens kļavlapas nospiešanai, dzeltenās atradām, bet sarkano nebija, tādas koši sarkanas tuvējos pagalmos tā arī neieraudzījām, toties kastaņi gan krīt uz nebēdu, dažu rītu steidzīgajā skrējienā pat žēl kādu skaistuli nepacelt.

 
 
 
 
Šonedēļ Narvesen ieraudzīju jaunu žurnālu HOME extra speciālizlaidums 4/2014, izskatās, ka tulkojums no vācu izdevumiem, bet lielisks ar to, ka tajā milzum daudz dažādu tambormodeļu ar zīmētām shēmām, tamborētas čības un zeķes, zolītes piešūšana, tamborētu motīvu shēmas, viss vienuviet vienā žurnālā, krievu valodā. Iegādājos izdevumu nedomājot (EUR 4,40), kaut gan atsevišķi modeļi bija atpazīstami no dažiem mājās esošajiem vācu žurnāliem, bet šis ir biezs un tāds kā modeļu apkopojums vienā izdevumā, rekomendēju!!!
 
 
Jauku nākamo rudens nedēļu!

svētdiena, 2014. gada 21. septembris

Vienkāršas brīvdienu baudas

Saulainas brīvdienas, vai nav brīnišķīgi, ka brīvdienas, kurām ir jābūt labām, tādas arī ir? Esmu optimiste, esmu iemācījusies katrā situācija saskatīt ko labu, piemēram, var saskumt, ka arī sestdienas rītā agri jāceļas, jo bērniem todien ir papildus deju nodarbības, bet šajā situācijā iespējams saskatīt arī ko jauku, pierasto rīta kafiju baudīt ārpus mājas, ļoti jaukā kafejnīcā, bet deju nodarbības beigas un nogurušo dejotāju sagaidīt saulītē uz soliņa, ar vēju matos un domās, ar tik mīļajām un pierastajām adatām rokās.
 


 
Sestdienas rīts pilsētā ir tik kluss, un ja tas vēl ir saulains un silts rīts... patiesībā man ir dota iespēja pavadīt dienu, nodarbojoties ar to, kas man patīk. Pēcpusdiena šodien pieder krustiņiem, pēc dejošanas un tai sekojošas pastaigas, mani bērni ir gana saguruši, tādēļ man ir laiks pakrustiņot. Otrās elpas projekts disciplinē, katru nedēļu ir jāatrod laiks pašūt savu saulespuķi, kaut gan mans prāts joprojām ir pie adāmprojektiem. Izvelku no plaukta krāsu paleti, gribēju piemeklēt zilās krāsas toņus saulespuķes fona debesīm un mākoņiem, bet nevaru sakoncentrēties zilajiem, atlieku to nākamreizei, šoreiz turpinu vien ar tiem pašiem brūni dzeltenajiem. Tātad, saulespuķi izdodas pakrustiņot mazliet piektdienas vakarā, mazliet sestdienas pēcpusdienā un mazliet arī svētdienas rīta agrumā, kamēr mani draiskuļi vēl guļ. Veltot laiku arī sev un sev tīkamām nodarbēm, pēc tam es saviem bērniem varu dot daudz vairāk.
 

 
Svētdiena mums visiem paiet aktīvās nodarbēs, Mežaparka atpūtas prieki tik saulainā brīvdienā, skaistās dzeltenās puķes saziedējušas dobē pie bērnu atrakciju laukuma, bet Elitas gliemezis aizrāpojis līdz Zoo ieejai, gaužām grūti gliemezi nobildēt bez kāda bērna fonā, visi grib tam pieskarties, pataustīt vai noglāstīt, apskriet tam apkārt, un to visu katrs dara vairākas reizes, pie tam beigās visiem noteikti vajag nofotografēties kopā ar to, jautrība ap un ar gliemezi!
 



 
Kādēļ gan katru brīvdienu neizdarīt kaut ko muļķīgu, kas liek pēc tam pasmaidīt, piemēram, jautra fotosesija vienkārši tāpat, jauks fons (koku stumbri) un bērnu rotaļas vienlaikus, tik pat kā neiespējami noķert kadrus bez bērnu riņķošanas ap kokiem, bilžu lērums, šeit tikai dažas, atlasītas ar mani, ha, ha, ha ... un manu mīļo adīto sarkano jaku, ļoti jauks, košs, silts, ērts apģērba gabals no kvalitatīviem materiāliem, tādēļ arī kalpo man tik lieliski. Un mana šobrīd adāmā šalle aug, vai ne?
 



 
Lai izdodas rast prieku, jauku nākamo darba nedēļu!
 

ceturtdiena, 2014. gada 18. septembris

Septembra saule

Šī saulainā nedēļa vairoja manu prieku darba pusdienlaikā doties nelielās pastaigās, darba vietas esamībai Vecrīgā daudzu gadu garumā patiesībā ir daudz mīnusu, toties saulainā dienā ir iespējams doties skaistā pastaigā un maršrutu var izvēlēties katru dienu savu, atkarībā no tās dienas tūristu plūsmas, bet, atrodot kādu nomaļāku soliņu vēl šai salīdzinoši siltajā laikā, iespējams arī ieadīt līdzpaņemtajā adīklī kādu rindiņu. Man tagad atkal topā cimdi, no zeķu dzijas un tā pa vienkāršo valnīšu rakstā, tad tie visu sezonu pieguļ rokai un neizstaipās lietošanas procesā, bet vispirms jāpabeidz no pagājušās sezonas nepabeigtie, uz adatām vienlaicīgi sakrājušies vairāki krāsaini pāri, tādēļ pēc rīta noskaņojuma uz somu pārvietojas todien tīkamākais. Vakarpusē līdzpaņemtais adāmais lieliski noder, gaidot bērnus no nodarbībām. Un fotografēt ar telefonu arī ir forša lieta. Katru saulaino dienu izmetu līkumu gar Bastejkalnu, paskatīties varavīksni. Pa gabalu tā nav redzama, vien strūklaka kanālā, bet ejot tuvāk, noteiktā leņķī saules staros atmirdz koša varavīksne, skaisti... Un rudenīgās puķu dobes centra parkos ir brīnišķīgas. Tās spilgtās koši rozā apbrīnoju pie Kongresu nama. Izbaudīt mirkli tā, lai dzīve nepaiet garām, līksmi un mierpilni, bez steigas, saprotot, ka šie brīnišķīgie skati katru dienu ir izbaudāmi, tikai ir jāatrod laiks apstāties vāveres skrējienā.








Jauku nedēļas nogali!

svētdiena, 2014. gada 14. septembris

Svētdienas krāsu prieks

Pirmā krustiņatskaite mūsu krustdūriena projektā Otrā Elpa 2014 rudens klāt, pie krustiņošanas pieķēros vien piektdienas pēcpusdienā pēc darba, sākumā diezgan negribīgi un ar pamatīgu sevis piespiešanu sākt šūt pirmos krustiņus pēc lielā vasaras pārtraukuma, nu gluži kā uz skolu pēc brīvlaika. Bet ar katru izšūto krustiņu mana nepatika mazinājās, mazinājās, līdz iestājoties tumsai, es jau biju gatava krustiņot un krustiņot... ar prieku. Krustiņošanas prieks turpinājās gaismā sestdienas rīta agrumā, kamēr vēl bērni guļ un vēl mazliet līdz pusdienlaikam, tad jau nākamās brīvdienu rūpes un vēl kaudze visādu darīšanu un pienākumu, kas dienas gaitā mijās arī ar man tik tīkamo dzijas veikala apmeklējumu, ha, ha... sanāca doties uz veikalu pēc horeogrāfijas apaviem Stabu ielā, bet garām jāiet Elīzei, tai pašai, kurai nosaukumu neatminējos, mazliet iepirkos, turpat blakus arī Otrās elpas veikaliņš, īsts brīnums... krustiņošanas priekam atlika vēl pāris stundas sestdienas pievakarē. Svētdienas rīts īsts iedvesmas rīts, pilna gulta ar jaunajiem kamoliem, pārlapojot jaunos adījuma žurnālus, vairs lāgā nevilka atpakaļ pie krustiņiem. Jaunā rudens Verena tik koša, sarkanā rudens topa krāsā, sarkano vilnīšu šalle un džempītis turpat blakus, mmm ...., mani mīļie vilnīši, tik krāsainas zeķes, neviļus pieķeru sevi pie domas, ka man taču šo krāsu dzijas ficītes pāris iepirkušās, nē, tomēr oriģinālā mazliet rupjāka tā paša zīmola dzija. Izlasu arī adītājas krīzes plānu un sev par prieku secinu, ka raksta ilustrācijā tā adītāja tomēr neesmu es un arī raksts nav par mani, jo man ir iesākti un līdz galam nepabeigti projekti, bet to tiešām nav daudz, es esmu procesa baudītāja, tātad, tie padomi, pareizāk plāns ar septiņiem punktiem man nebūs aktuāls. Jaunajā krustiņžurnālā CrossStitcher issue 283 mani uzrunā Kaffe Fasset bag, krustiņotais somas motīvs īsti manā gaumē, tik lielisks, košs un krāsains, noteikti to uzkrustiņošu, piemēram, ziemā, lai kārtīgi un no sirds izplosītos ar krāsām. Mazliet tomēr svētdienas gaitā pakrustiņoju, nedēļas gaitā sašūto krustiņu skaits būs atrodams krustdūriena forumā, bet manas domas riņķoja ap adāmprojektiem, jakai apdares detaļa vēl joprojām nepabeigta, rudens košajai šallei darbdienu vakaros uzadu vien pāris kārtas, pietrūkst man brīvā laika manām iemīļotajām nodarbēm... šodien pie rotaļlaukuma uztapa dažas bildītes ar manu zirnekļmammas džempīti mugurā un spožo šodienas sauli sejā, bet kamēr puikas pa šļūcamkāpamuzpariktēm ložņāja un puiku lietas risināja, es vienā mierā uz soliņa iesāku līdzpaņemto dzijas ficīti un iemēģināju manas jaunās (tikko nopirktas) Clover bamboo zeķu adatas, jo uz visām pārējām zeķu adatām vēl pa nepabeigtam cimdiņam no pagājušās sezonas... Tālāk telefonbildes:












Krāsainu nākamo rudens darba nedēļu!

svētdiena, 2014. gada 7. septembris

Vienkārši brīvdiena

Šajās saulainajās brīvdienās diezko ar adīkli rokās sēdēt nenesas prāts, bet ar baudu mazliet paadu šo savu iesākto šallīti, kādas brīnišķīgas krāsas! It kā viss rudens lapu košums, bet lapas kokiem vēl tik zaļas, neviļus iedomājos, vai tik nesteidzinu krāsaino rudeni nākt. Nē jau, bet reizē ar košajām lapām man būs koša šalle. Es tā ceru, kaut gan mūsu forumā www.krustduriens.lv atsākas krustdūrienu maratons jeb Otrā Elpa. Un es gandrīz nokavēju sākumu, labi, ka istabas stūrī laikus no skapja izņemtais un ieslietais auduma rullis piesēja manu aci un paspēju šovakar to atritināt, nofotografēt un atrādīt (noteikumi!). Būs arī iknedēļas atskaites, viss šķiet jauki, bet mans prāts uz krustiņiem nepavisam nenesas, ai, mana krustiņmūza, atgriezies, ir laiks!
Ak, jā, un vēl vienā bildē reiz tamborētā puķe - sega. Atceros jauko un ļoti interesanto tamborēšanas procesu, man šķiet, ka ļaušos vēlreiz izbaudīt to, gribu tādu apaļas formas segu arī sev.



 
 
 
 
Jauku nākamo darba nedēļu!
 
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...