Tā kastīte ar kidmohēras krāsainajām atlikumu ficītēm un pavisam niecīgajiem Noro dzijas atlikumu kamolīšiem, no kuriem daži vien pavediena garumā, jau sen man nedod mieru. Gaidīju iedvesmu, ļoti gaidīju, jo modelis arī iepriekš noskatīts, vien nepieciešams īstais dvēseles noskaņojums un nedaudz brīva laika, lai uzsāktu šo plosīšanos ar krāsām. Šoreiz pavasarīgais krāsu vieglums, nez kādēļ man rodas asociācijas ar tulpju pušķi, raibu, lielu un tik pavasarīgu. Kamolīšos spilgtās krāsas šķiet pārāk raibas, bet adījumā lieliski saplūst vieglā, gaisīgā, caurspīdīgā un pavasarīgā krāsu spēlē.
Kur meklēt iedvesmu? Ar sajūsmu ik pa laikam ieskatos šeit:
Un arī šeit, fanstastiska iedvesmas pasaule:
Bildes no konkrētā modeļa 34. un 38. lappusē
Atlika vien sameklēt mājās esošajos žurnālos mustura tehnisko rakstu (Adīšana priekam, 2007 un Rokdarbu vācelīte 01/2011), mazliet apgūt mozaīktehnikas (pečvorka) adīšanas pamatus un sagaidīt īsto mirkli jauna darbiņa sākšanai.
Šis noteikti nebūs iesācējam pa spēkam, nepieciešams milzum daudz pacietības, galiņu ir vesela jūra, tie būs pacietīgi glīti jāieloca, lai gatavais gaisīgi caurspīdīgais adījums būtu vienlīdz baudāms no abām pusēm. Un smalkais piņķerīgais kidmohēras pavediens prasa nedalītu uzmanību, šis noteikti nav pie tv adāmais gabals. Lielisks veids izmantot pēdējo gadu laikā uzkrātos dziju kamolīšus, jo vienā reizē tik daudz krāsu veikalā noteikti nebūs finansiāli iespējams nopirkt. Divas īsās adāmadatas Nr. 3,5. Sāku ar paraudziņu, lai izvēlētos mana motīva lielumu un mazliet pieslīpēju motīvu savienošanas vietas, pāris reizes pirmos divus motīvus izārdīju un sāku vēlreiz, bet tas jau normāli, sākot ko jaunu un iepriekš nemēģinātu. Tātad, pēc dažiem izārdītiem mēģinājumiem, sāku pa īstam, ar gaiši zilo apakšējo motīvu, tad tam pieadīju klāt zaļo un rozā, tad ieadīju pa vidu dzelteno un uz malām nākamos, utt..., un tagad tik uz priekšu (augšu)!
Brīvdienās tapušās aizraujošā un nesteidzīgā procesa bildītes:
Krāsainu nākamo pavasara nedēļu!
