Tamborētais pleds vēsajiem rudens vakariem beidzot gatavs. Izmērs kvadrāts apmēram 150*150 cm, pārsteidzoši lēts izejmateriāls (Pāces vilna, vienkārtīgs pavediens, nepilnas 3 ficītes, apmēram 800 g), tamboradata Nr.3,5. Dziju mazgāju pirms tamborēšanas, vasarā. Vajadzētu vēl notvaicēt rezultātu, bet nepaspēju, pleds uz izķeršanu lietošanai.
Un vilnīšu šalle Martai arī gatava, tik gaisīga, tik spilgta, esmu sajūsmā par Pāces vilnas krāsu miksli, vai nav dievīgs šis krāsu salikums?
Adīta pamīšus ar kidmohēru, lai mīkstāka ikdienas lietošanā, adāmadatas Nr.5. Izlietoju vien vienu kamolu (trešdaļa no fices) Pāces vienkārtīgā pavediena un mazliet ficīšu atlikumus no dažādu krāsu kidmohēras.
Pāršķirstot žurnālu Verena 2013 Rudens, (vispirms nepacietīgi izšķirstu kioskā vācu valodā, bet iegādājos parasti žurnālu krievu valodā, kaut vēlāk, bet gluži vienkārši lētāk, Narvesen, LVL 3,60) pārdomas izraisīja raksts par adāmadatu rupjumu, raksta autorei mīļākais izmērs esot trešais.
Autore saka, ka adīšanai nav nekā kopīga ar sportu, ja arī adīts tiek trīs nedēļas ilgāk (ar smalkākām adatām), tad tieši trīs nedēļas ir ilgāks laiks procesa izbaudīšanai, it sevišķi ja adījums top no visbrīnišķīgākās dzijas.
Man noteikti tieši tapšanas (adīšanas vai tamborēšanas) process ir vissvarīgākais, tādēļ arī manā blogā ir tik daudz procesu bildītes. Un man ļoti patīk vērot citus procesus, sekot un gaidīt rezultātu. Brīvdienās, pārcilājot savas iesākto un joprojām nepabeigto rokdarbu kastes, uzdūros dažiem Noro kamolīšiem, paredzu drīzu kāda procesa turpinājumu, jo adīt ar fantastisku dziju ir patiess baudījums.
Mans mīļākais izmērs ir trīs ar pusi, kaut bieži adu arī ar ceturto. Ar trešo mani vajā neveiksmes, divus koka adatu galus esmu nolauzusi, viens trijnieciņš ar metāla galiem kļuvis gaužām nespožs, it kā apsūbējis un vēlāk ar to adot, rokas viegli smaržo pēc metāla, bet no zeķu adatu komplekta viena trešā numura adata ir vienkārši pazudusi. Parevidējot manu adatu čemodāniņu, negribot ir jāizdara secinājums, ka skaita ziņā tomēr visvairāk man ir tieši ceturtā numura adāmadatas.
Un joprojām sajūsminos par žakardu žurnāla lappusēs, pabeigšu iesākto cimdu maratonu (rudenī visiem pēkšņi nez kādēļ jaunu cimdu nav), ļaušos žakarda valdzinājumam, jūtos nopelnījusi uzadīt sev vienu krāsainu jaciņu.
Ja par tamboradatām, tad mans mīļākais izmērs pašlaik ir ceturtais. Bet tuvāk gada nogalei, Ziemassvētku gaidīšanas laikā, tuvākajā plauktā pārvietojas kokvilnas diegu kastes ar smalkajām tamboradatām, decembrī par manu mīļāko numuru kļūst tamboradata viens komats divdesmit pieci.
Šonedēļ nopirku krustiņžurnālu Christmas Cross Stich Favourites Christmas 2013 (Narvesen, LVL 6,10), tajā atrodamas milzumdaudz nelielas Ziemassvētku motīvu shēmas, esmu sajūsmā par ļoti laicīgi manās rokās nonākušo šo jauko žurnālu, nevaru vien sagaidīt nākamās brīvdienas, lai pārskatītu savus audumu krājumus, sameklētu attiecīgās diedziņu krāsas un būtu gatava nesteidzīgi krustiņot kādu Ziemassvētku motīviņu svētku rotājumam.
Spītējot rudens lietum, Vērmanītī šodien rozes zied tik sarkanas
Lai krāsaina nākamā rudens darba nedēļa!
5 komentāri:
Saules caurstrāvoti Tavi darbiņi! Ļoti patīk gan pleds, gan šalle. Arī sevi varu pieskaitīt pie Pāces dzijas toņu fanēm. Protams, lielā noņemšanās ar mazgāšanu, pārtīšanu un visu to sīcītiņo krikumiņu (zāļu stiebriņu, augu lapiņu, sēkliņu utt.) izlasīšanu no pavedieniem mani dažkārt noved pie pacietības robežām, taču, kad no sagatavotās dzijas beidzot kaut kas burvīgs uztop, visas grūtības aizmirstas! Par adatām runājot, man parocīgākie izmēri šķiet 3 mm un 3,5 mm (tamboradatām), kā arī līdz 4 mm adāmadatām.
Segai ir patiesi rudens krāsas!
Ar Pāci, personīgi neesmu pazīstama, taču likšu aiz auss, ka tas arī ir variants!
Es patreiz iemēģinu roku žakardā, kas priekš manis ir k-kas pavisam jauns, un, šīm adīšanas veidam, varu ieteikt vienu vienreizēju dziju Rowan fine tweed. Tā ir smalka (adījums būs normāla biezuma), mīksta un lielisku krāsu paleti. Ir tikai viens mīnus - cena :-( Bet, žakardu adot, par to nav vērts domāt, jo taču vēlies ko īpašu :-)
Pilnīgi ticu, ka rudenīgais, bet siltais pleds Rīgas dzīvoklī šobrīd var būt uz izķeršanu.
Jā, šallīte tik romantiska un viegla! Lai skaisti darbi no žurnālu paraugiem!
Paldies par komentāriem! Tie ļoti iedvesmo darboties! Jā, ar Pāces vilnu ir noņemšanās, bet dzijas cena to atsver. Un patiesībā man ļoti patika tīt kamolus, jo dzijas krāsas ir fantastiskas, kamoli sanāk ļoti skaisti. Žakardam pašlaik esmu ieplānojusi igauņu raibo divkārtīgo vilnu plus vēl kaut ko vienkrāsainu (vilnu) no mājās esošajiem krājumiem un vēlos izmēģināt Fair Isle tehniku.
Skaists pleds. Siltas krāsas un materiāls, liels darbs un vasaras noskaņas tajā ieguldītas. :)
Ierakstīt komentāru