Uz tamborviļņa

Adīšanu un krustiņošanu esmu atkal pametusi novārtā, ik pa laikam man izdodas uzsēsties uz tamboradatas (pārnestā nozīmē gan), no bezmērķīgas tamborēšanas pēdējo nedēļu garumā esmu ceļā uz taustāmu galarezultātu.

Sākumā šis bija eksperiments, bet ietamborējos un aizrāvos, vienas ficītes trīs kamoli beidzās, izmērs neinteresants, spilvenam par lielu, pledam vai bērnu sedziņai par mazu, bet man ļoti nepatīk ārdīt, tad jau labāk turpināt ar citu ficīti, kurai nedaudz tumšāks šo pašu krāsu salikums, padomāju, paskaitīju stabiņus, sarēķināju mazāko kvadrātu skaitu un to lielumu. Apkārt lielajam kvadrātam būs mazāki kvadrāti, tos pievienoju ar satamborēšanas metodi, tamborējot pēdējo mazā kvadrāta kārtu, pietamborēju to pie lielā kvadrāta. Šis tamboris lielākoties tapis vairākkārtējā maršrutā Rīga-Ventspils-Rīga, tas ir brauciens autobusā apmēram trīs stundas vienā virzienā, tik daudz iespējams pa to laiku uztamborēt!
Bildītes tapušas mežā, šogad sasēņojām milzīgu grozu ar gailenēm. Atpūšoties pēc pastaigas, izmantoju skaisto zaļo fonu tamborprocesa atrādīšanai.

Šajā procesā esmu atklājusi būtisku lietu tamborēšanai ar krāsainu dziju, kurai ir samērā garas krāsu pārejas vienā dzijas pavedienā. Lai jūs saprastu par ko runāju, kvadrāta musturu uzzīmēju shematiski, man izdevās ieraudzīt trīs variantus krāsaina (strīpaina) kvadrāta realizācijai.

1.variants

Nereti esmu redzējusi tamborētu kvadrātu, kuram katras jaunas kārtas sākums ir viduslīnijā, bet šāds variants nepavisam neder, ja ir jātamborē ar krāsainu dziju, kurai ir krāsu pārejas vienā pavedienā, izņēmums varētu būt vienīgi liels vienas krāsas solis un ne pārāk liels gatavā kvadrāta izmērs (daudz mazu kvadrātiņu). Katra nākamā kārta pa apli ir arvien garāka, un ātri vien pienāk tas mirklis, kad ar vienu krāsu nav iespējams uztamborēt vienu veselu kārtu, veidojas pa apli nobīde krāsās, un šajā gadījumā, ja jaunas rindas sākums ir viduslīnijā, tad tur izveidosies krāsu trepīte, tas ir, kārtu savienojuma vietā nesatiksies vienādās krāsas, bet būs vienas krāsas nobīde sākumā par vienu rindu, vēlāk vēl, un tad vēl.


2.variants

Es izmantoju tikai šo 2.variantu savu kvadrātu (arī mazo) tamborēšanai. Katras jaunas rindas sākums ir viena diagonāle.  Un atkal katra nākamā kārta pa apli ir arvien garāka, un ātri vien pienāk tas mirklis, kad ar vienu krāsu nav iespējams uztamborēt vienu veselu kārtu, veidojas pa apli nobīde krāsās, bet šī nobīde ir diagonālē un vizuāli šo nobīdi ir grūtāk saskatīt.

Bildītē redzama šī diagonāles (kārtu savienojums pagriezienā) vieta tuvāk, lūk:

3.variants (bez bildītes), bet ar šādu metodi tamborēju savu gadalaiku spilvenu.
Pilnīgi vienalga, kura  vieta kvadrātā būs jaunas rindas sākums, ja katru kvadrāta veselo rindu tamborē no cita kamola, sākot tamborēt ar pirmo (no grupas pa trijiem) veselo stabiņu ar apmetumu (nevis trīs cilpiņas stabiņa vietā, lai uzkāptu nākamajā kārtā).

Un vēl viens tamborprocess!
Gaiša centrālā vidusdaļa, virzienam uz malām pa perimetru plānoju iepirkt kādu tumšāku pieskaņotas krāsas un rupjuma dzijas ficīti, materiāls akrils, ļoti piemērots ikdienas lietošanai un biežai mazgāšanai veļasmašīnā, iepriekšējā akrila tamborsega kalpo lieliski, neskatoties uz savu milzīgo izmēru un ievērojamo svaru. Šoreiz pavediens ir smalkāks, attiecīgi cits tamboradatas izmērs (Nr.4), tamborējums plānāks, bet sešstūrainais motīvs ir tikai mazliet, mazliet mazāks diametrā. Baudu procesu, audzēju kopējo izmēru, kamēr vēl dzija krājumos. Kādu ficīti gan vajadzēs piepirkt līdz galarezultātam, bet mājās esošie akrila krājumi tad būs izlietoti.
Un atkal sākums bija bezmērķīgs tamborējums, man ļoti patīk tamborēt šo jauko, mazo un vienkāršo motīviņu, un to savienošanas veids man arī patīk, un spēle ar krāsām patīk, un kopā satamborēto motīvu faktūra patīk, man patīk viss šajā procesā, pat daudzie kreisās puses dzijas galiņi neuztrauc, gan jau tos ielocīšu kādā pauzē starp citiem iesāktajiem darbiem.

Aicinu pievienoties šī procesa baudīšanai, brīvdienās tapušas saulainas tamborprocesa bildes:

Lai krāsaina šī nedēļa!