Eglīte

 

 

Ziemassvētku gaidīšanas laiks mūsmājās ir sācies, pirmo eglītes rotājumu šogad izgatavoju ļoti laicīgi, bet nākamais darbiņš ir kopdarbs, moduļu locītāju bija daudz (es pati gan nesalocīju nevienu modulīti), bet tos kopā salikt palīdzēju gan. Finālā tomēr bija nepieciešams darboties ar PVA līmi, jo diezgan slikti tie turējās kopā, tieši savienojot zariņus vienā gredzenā. Pacietīgi, apsmērējot ar līmi katru mazo modulīti, ir tapusi skaistule eglīte.

Visas detaļas vēl nesavienotas, bet salīmēts ir katrs modulītis, savienošana paredzēta uz koka irbulīša, kas tika iesprausts no Mārtiņa aizlienētā dzēšgumijā. Trīs lielie gredzeni no zariņiem ar sānzariņiem, divi mazāki gredzeni no zariņiem, četri pavisam mazie gredzeni, liekami starp zaru gredzeniem, un galotnītes zariņš.

 

 

Statistikai nesaskaitīju papīra gabaliņus, bet to bija ļoti daudz, vairāk kā piecsimt (vairāk kā pustūkstotis izklausās vēl vairāk, vai ne?). Šorīt rūpīgi iesaiņoju, lai eglīte sāktu pati savu dzīvi, tā nepaliks mūsmājās, bet ceļos, uz kurieni, tā īsti nezinu, tad jājautā Martai. Ideja par eglītes izgatavošanu dzimusi skolas rokdarbu pulciņā, nodarbībās tika cītīgi locīti daudzie modulīši, bet savienojām kopā tos mājās, jo nesalīmētās detaļas nav pārvietojamas. Instrukcijas no Jumavas izdotās tulkotās grāmatiņas "Papīra figūriņas".

 

 

Kopā savienošanas process bija aizraujošs, bet tomēr ļoti laikietilpīgs. Tas noteikti nav viena vakara darbs. Nākamreiz ņemtu pašu plānāko aplikāciju papīru, bet diemžēl pats plānākais un lētākais (2 santīmi par A4 loksni) egļu zaļais tonis bija izpirkts, ņēmu to vienīgo palikušo, mazliet biezāko papīru. Nopirku 50 loksnes A4, tās visas arī izlietojām. 

 

Ziemassvētki tuvojas, un arī ziema ir sākusies!

 

Sveiciens ziemā!

 

Svētku diena

Kad aiz loga šāds skats jau visu atvaļinājuma nedēļu, sirds ilgojas pēc kaut kā nezināma, bet prāts (drīzāk neprāts) rosās pa mājās esošajiem labumu plauktiem. Atlasīju atsevišķā kastē visus sintētiskos kamoliņus, te noteikti kāda salda sega sanāks. Gandrīz vai rokas niez kaut ko no kvadrātiņiem saveidot, atstāšu vien šīs atlasītās saldās krāsas vienuviet, ideja ir dzimusi, bet gana daudz iesāktu darbu, lai tāpat vien iesāktu vēl kādu.

Bet kaut kas salds šodien tomēr būs, svētku dienai piedien kūka, ar bērnības garšu - cepumi, biezpiens, zapte, dzeltenā marmelāde un šokolāde. Šoreiz sablenderēju vēl sasalušas ogas ar pūdercukuru, sanāca neizsakāmi garšīga saldējuma masa. To, kas pāri palika pēc našķēšanās un izkusa, sasmērēju cepumkūkā (5*24=120 cepumu lielumā). Lai dzīvo ballīte!

 

Trīs vakari pie tv un mani cimdiņi gatavi. Dzijas šim musturam vajadzēja maz, apmēram pusficīte Lang Yarns Jawoll Magic Degrade zeķu dzijas, adatas Nr.2,75. Nesarēķināju dzijas krāsu soli, tādēļ cimdiem neliela krāsu joslu nobīde, bet būs ok, cimdus nesāšu pati, un man šī nobīde nemaz netraucē.

Fotografējot cimdiņi rokās Martai, ļoti patīkot, tādēļ esmu tikusi pie jauna pasūtījuma, pati savas krāsas zeķu dzijas krājumu kastē sameklēja. Nākamie trīs vakari pie tv, tad vēl viens cimdu pārītis būs gatavs!

Jauku vakaru un sveiciens visām vārda māsām!

Sūnu zaļais

Atvaļinājumā pats jaukākais ir brīvais laiks, kamēr visi skolā, diena šķiet tik klusa un gara, tādēļ laiku velti netērēju, lai plānotu, ko tik es visu vēl šonedēļ paspēšu izdarīt. Par spīti miglai aiz loga, ļaujos lēnai pastaigai, tepat uz blakus esošo mežu.

Vēls rudens, drēgns laiks, kaili un piloši zari.

 

 

Vēl viens vakars siltumā pie tv, tad arī mani cimdiņi būs gatavi. Rokām būs silti.

 

 

No debesu zilās pie egļu zaļās

Viletzilo džempīti nēsāju ikdienā, atkal viens ļoti iemīļots apģērba gabals manā garderobē! Padomā vēl kaut kas zils ikdienai, piestāv man zilā krāsa. Šoruden noteikti mana mīļākā krāsa - zilā! Mani silda jauna cepurīte un cimdi. Šajā drēgnajā laikā esmu iemīļojusi savu lielo gaiši zilo pavasara lakatu, ietinos tajā kā biezā šallē, mirdzoši gaišā debesu krāsa uzmundrina mani tumšajā laikā.

 

Cepure adīta pa vienkāršo, 24 valdziņu platumā kā josla, nobeigumā trīs pogcaurumi, otrā galā piešuvu trīs pogas. Tad uzlasīju malas valdziņus un adīju uz zeķu adatām  pakauša nobeiguma daļu, vienmērīgi noraucot pa apli valdziņus. Un gatavs!

 

Cimdi arī pa vienkāršo, dūraiņi - 2 labiski, 2 kreiliski, uz vienas adatas 14 valdziņi. Īkšķis labiski, tam uz vienas adatas 5 valdziņi.

 

Cepurei - 50g Noro Flower Bed Shaggy, zeķu adatas Nr.3,5.
Cimdiem - 50g Noro Flower Bed, zeķu adatas Nr.2,75.

Lēnām top šallīte ar zilu fonu, to adu dienasgaimā, lai priecātos par šo spilgto krāsu salikumu, iespējams, ka galarezultāts šoreiz netiks man.

No krustiņiem pie origami moduļiem!

Saņēmu pasūtījumu nopirkt 50 lapas egļu zaļā aplikāciju papīra. Tagad Marta jau nedēļu čakli loka modulīšus, lai no tiem taptu eglīte. Skolas rokdarbu pulciņš rullē! Patiesībā tas ir tik aizraujoši,  savienojot mazos papīra gabaliņus, izveidot kaut ko telpisku. Mūsu  vakardienas veikums, salikām kopā visus nedēļas laikā (vairāki simti) bērnu salocītos modulīšus. Sanāca vien eglītes lielākā apakšējā zaru rinda, divi gredzeni savienojumam, un daži zariņi nākamajai rindai, līdz galarezultātam vajag vēl daudz. Mazliet mani uztrauc tas, vai šie veidojumi, savērti uz egles kājas, arī turēsies kopā bez speciālas stiprināšanas, vai tomēr vajadzēs izmantot līmi.

 

Šī nedēļa man paies atvaļinājuma zīmē, tik forši ir atpūsties no ikdienas steigas!

Vakar pie tv iesāku adīt vēl vienus cimdiņus, rudens lapu krāsās, musturs no zeķu Verenas:

 

 

Jauku nedēļu!

Violeti zilais un saulespuķes

Violeti zilais ir gatavs, uzvilkts un atzīts par labu esam. Detaļas fotografēju dienasgaismā. Sākumā vēlējos jaku, tad vesti, bet beigās tiku pie džempīša. Šis bija vareni ilgs process, arī ārdīju uz nebēdu. No iepirktā dzijas daudzuma vēl atlika viens milzīgs kamols, rēķinu, ka esmu izlietojusi apmēram 350g Noro Flower Bed. Lūk, galarezultāts:

Lai pirksti atgūtu iepriekšējo krustiņošanas veiklību, esmu nolēmusi sakrustiņot agrāk nopirktu komplektu. Ar saulespuķēm, protams. Komplektā ietilpst audums, aida 16, brūnā krāsā, Anchor diedziņi, Kreinik diegs, 2 adatiņas, shēma un apraksts. Pirmoreiz kaut ko krustiņošanu no pirkta komplekta, rūpīgi iepazinos ar instrukcijām un diedziņu Nr, adatiņu gan paņēmu savējo, jo klātpievienotās ir parupjas un grūti tajās ievērt diegu, man tomēr patīk ar smalkāku adatiņu šūt. 

maia flowers

CoCo Brazille II

35x35cm

Designed by Nel Whatmore

Sākums ļoti aizrautīgs, milzīga vēlme krustiņot, iemarķēju centrālās līnijas, lai sāktu krustiņot no centra uz malām. Izlasu shēmā, ka attiecīgais simbols šujams ar 2+2 pavedienu - 2 diedziņi Anchor + 2 diedziņi Kreinik. Nomēru, nogriežu, sāku šūt pirmos krustiņus, ak, vai, diegi piņķerējas, ķeras, slīd... utt, ar mokām iekrustiņoju kādus desmit krustiņus, šausmas, tie sanāk tādi šķībi un greizi, ārprāts. Viss krustiņošanas prieks kaut kur pagaisis, vērīgi aplūkoju shēmu, lai saprastu, cik šādu murgaini krustiņojamu simbolu ir šajā shēmā. Daudz, pārāk daudz, nē, es pamēģināšu ar 2+1 pavedienu - 2 Anchor diedziņi + 1 Kreinik diedziņš. Sanāk labi, spīdumiņš arī ir pamanāms, krustiņi kļuvuši glītāki, šūt arī daudz vieglāk. Turpināšu šādi krustiņot attiecīgo simbolu. Pārējie krustiņi un puskrustiņi šujami kā parasti ar 2 diedziņiem, ir vēl viena jauktā krāsa un noslēgumā daudz franču mezgliņu. Būs interesanti.

Šis ir krustiņdarbs brīvdienām, man patīk krustiņot dienasgaimā, tad var priecāties par krāsām, par sašūtajiem krustiņiem, arī acis nenogurst pēc garās darbadienas. Un brīvdienās man tagad ir kompānija! Vēlajiem vakariem lai paliek Ziemassvētku dāvanu gatavošanas prieks.

 

Brīvdienās arī paspēju iesākt adīt cepuri un cimdus, lai būtu komplekts pie svītrainās zilās vilnīšu šalles.

 

Top arī Ziemassvētku dāvanas bērniem, tās līdz svētkiem rādīt nedrīkstu. Patiesībā tik daudz iesāktu rokdarbu vienlaicīgi man nav bijis. Čakli jādarbojas, lai visu paspētu laikā.

Lai rosīga nākamā darba nedēļa!

Mums ļoti patīk krustiņot!

Pašķirstījusi oktobra numuru CS Nr.258, tajā daudz mazu motīvu Ziemassvētkiem, Adventes kalendārs un ciparu shēmas, arī krāsaini spēlu zirdziņi (lielāks motīvs un vairāki mazāki motīvi), koša Ziemassvētku zeķe un spilvens ar izšūtu lapsu, izdomāju rotājumu uzšūt. Katru gadu papildinu savu Ziemassvētku rotājumu kolekciju ar kādu jaunu mantiņu. Arī šogad, ļoti laicīgi. Par to paldies Martai, sakārdināja mani pakrustiņot kompānijā.
Tikko noformēts sestdien sakrustiņotais Ziemassvētku rotājums (motīvs no CS Nr.258), diedziņi DMC Nr.666 un balts, aida 14 ar zeltītiem spīdumiņiem, aizmugures daļa tamborēta atsevišķi, izšūtais motīvs apvilkts ar cirkuli apaļš, tad izgriezts un aptamborēts, pildījumam mazliet sintepona, detaļas satamborētas kopā, lentīte.

Man ir milzīgs prieks par meitas Martas (gandrīz 10 gadi) lielo interesi par rokdarbiem. Pašreiz mūsmājās aktīvs krustiņošanas periods, skolas brīvlaikā čaklā krustiņotāja (agrais cīrulītis) rīta agrumā nepacietīgi dīdās gar rokdarbu kastītēm, līdz, tikko pabrokastojusi, ķeras pie krustiņu šūšanas. Esmu iemācījusi viņai arī backstich (kontūrdūrienu). Iepriekš viņai tāda interese par krustiņošanu nebija, diedziņu krāsu paleti gan pētīja, palīdzēja man attiecīgo krāsu kodu sameklēt, reizēm skatījās uz manu darbošanos, dažreiz tika pie diega, adatas un auduma gabaliņa, bet pacietības gan nebija vairāk kā dažiem iešūtiem krustiņiem. Un nemitīgi dusmojās, ka nesanāk tik raiti kā mammai. Es neuzstāju, šķiet pareizi vien bija, tas laiks pats atnāca. Skatos un brīnos par savu bērnu, shēmu lasa ļoti labi, pat nejautājot man neko, šķirsta žurnālus, meklē motīvus, pati saskaņo krāsas vai piemeklē diedziņus pēc shēmā dotajiem kodiem no maniem bagātajiem diedziņu krājumiem. Un kāds man prieks par šo darbošanos! Jo krustiņi Martai izdodas vienādi skaisti, šuvums diezgan līdzens, šķiet, ka krustiņošanas prieks iedzimis. Krustiņošanas prieka bilance - patstāvīgi sašuvusi dažus mazus motīviņus, maza saulespuķīte un neliels ornamentiņš tika noformēts kā sastāvdaļa iepriekš ar pamatdūrienu sašūtai un izkrāsotai apsveikuma kartiņai, vēl ir uzšūts čūskas motīviņš, tapusi skeletgalva (Mārtiņa pasūtījums), bet pašreiz krustiņo sev atslēgu piekariņu.

 

Vakar mēs ar Martu izbaudījām īstu meiteņu dienu, ap pusdienlaiku atstājām visus puišus mājās, bet pašas devāmies vispirms uz salonu pie šuvējas, pielaikot Martai kleitu (dejām), tad nesteidzīgi pakūkojām kafejnīcā, tālāk mūsu ceļš veda uz rokdarbu veikaliem, bijām Origo Kumodē, tai iepretim atvērts vēl viens rokdarbu veikals (no tās sērijas, kas Dominā pie Prismas), bet lejā ir Tiimari. Lieki teikt, ka iepirkāmies pa smuko. Marta tika pie savas pirmās rokdarbu kastes, nopirku viņai arī diegu boksiņu un bobinus uztīšanai, pašai savas šķērītes (divām rokdarbniecēm vienā mājā dalīt šķēres ir pagrūti), adatiņas, auduma gabaliņu, lentītes, bet sev šoreiz tikai pērlītes, filcu, kādu stieplīti utt. Sievišķīgi iepirkāmies, tad vēl pa saldējuma kokteilim un žigli uz mājām krustiņot.

Martas jaunās rokdarbu lietiņas, vakarā pati iesāka pārtīt diedziņus uz bobiniem, lēns izrādās tas process:

Bet es ņemu pašķirstīt Narvesenā pirkto kārtējo CrossSticher numuru no krustiņžurnālu kaudzes, kā parasti, žurnālam ir klāt maza dāvaniņa - komplektiņš krustiņošanai, tajā ir gan diedziņi, gan auduma gabaliņš, adata un vēl papildus materiāli noformēšanai, bet pašā žurnālā atrodama izšuvuma shēma. Šādas dāvaniņas man sakrājušās daudz, jo man pašai tomēr vairāk tīk pie lielajiem krustiņdarbiem darboties. Atdevu visu kasti Martai, lai šuj ar prieku, kas vairāk patīk.

Starp citu, savu violeti zilo džempīti pabeidzu adīt. Gatavs. Bet šodien lielāka vēlme pakrustiņot kompānijā.