Ievilcies šis process, nekādi nevaru vien piebeigt vienu nieka džempīti labiskajā adījumā. Esmu tikusi līdz otrās piedurknes valnītim, pieadu valnīša rakstu kā zeķi uz četrām adatām jau gatavajai piedurknei, vēl palikusi apkakle, bet toties esmu ietamborējusi vai ielocījusi gandrīz visus daudzos dzijas galiņus. Visas vīles satamborētas no ārpuses, vīļu daudz, jo adītas atsevišķas labiskās strēmeles. Kaifoju par krāsu salikumu un krāsu laukumiņiem, kas izveidojušies slejās, nevis strīpām, kā adot parastajā platumā. Darbietilpīgs process, lēns un tik ļoti ievilcies garumā. Domās jau esmu pie nākamā projekta, bet to rādīt publiski pagaidām nedrīkstēšu, esmu pieteikusies būt par rūķi bērnu dāvanu pārsteigumu projektā, šogad man jāsarūpē dāvanas trīs paklausīgiem bērniem. Darba daudz, bet Ziemassvētki vairs nav aiz kalniem....
Satamborētās vīles un krāsu laukumiņi, fragments no pleca daļas un piedurknes:
Šī bildīte no pagājušās nedēļas nogales - zelta rudens pagalmā:
Bet šī tapusi šodien, ziema pagalmā:
Ar siltiem sveicieniem vēsajā laikā!
Jauku nākamo nedēļu!
3 komentāri:
Krasas tiesam skaistas. Izskatas laba sastava dzija - kas ir joprojam silta, bet ari viegla un nekodiga. Kas ta ir?
Sajuta, ka darbs ievilcies man ir lielakoties laika, pazistama lieta.
Kas lēni nāk, tas labi nāk. Tiešām skaistas krāsu pārejas.
Dzija ir Noro Flower Bed, krāsas Nr. neatceros, dziju pirku Hobbywool veikaliņā Rīgā, Mazā Pils ielā 6. Dzija ir fantastiska, tai noteikti dziedamas slavas dziesmas, silta un viegla, kad to izmazgā, tad arī pat man nekož. Vienīgais mīnuss ir cena.
Vakardien iesāku adīt apkakli, tad drīz gaidāms fināls.
Ierakstīt komentāru