Par iecerēm... un kas no tā visa beigās sanāk

Fragments no mana violeti zilā adījuma, krāsas vakara saulītē kļuvušas siltākas, man ļoti patīk šis krāsu salikums.

Sākumā bija iecere uzadīt vesti, ak, nē, pašā sākumā nopirku šo Noro krāsu salikumu ar domu par tamborētu jaku, vēl vienu jaku citās krāsās un ar citu musturu, esmu ļoti iemīļojusi savu Noro tamborēto jaku. Bet ir tikai viens mīnuss manai jakai, to grūti ir pavilkt kaut kam apakšā, piemēram, tagad zem mēteļa vai ziemas jakas. Tas gan atkarīgs no apģērba formas, nepiestāv manai figūrai tādi trikotāžas izstrādājumi, kas cieši piekļaujas. Jaka ir gana brīva piedurkņu daļā, tai ir tāda jauka, bet tomēr nepiemērota zem kaut kā vilkšanai apakšā, apkakle. Tas nozīmē, ja es no violeti zilās dzijas tamborētu jaku, tad man būtu jāgaida siltāks laiks, piemēram, pavasaris, lai varētu to nēsāt ikdienā, bet Noro krāsu salikums šoreiz ir tik kārdinošs, man nav pacietības gaidīt līdz pavasarim. 

Tātad pirmā iecere - tamborēta jaka, iecere par to tiek atlikta līdz siltākam laikam.

Otrā iecere - adīta veste. Modeli izvēlējos no rudens žurnāla Verenas, ļoti uzrunāja vienkārša adīta labiski un sviķelī vestīte, ar sapītu pīni no trīs uzadītām strēmelēm priekšpusē. Biju ieplānojusi to adīt tādu, lai varētu nēsāt ikdienā, arī aukstajā laikā pavelkot zem virsdrēbām. Neveiksme - iecerētais rezultāts ļoti atšķīrās no uzadītā, sapinot strēmeles, izrādījās, ka zaudēju skaisto  zaļgano pavedienu, tas paliek apakšā, bet mugurpuses uzadītais gabals izskatījās tik ļoti strīpains un tāds... dīvains pēc formas, kaut gan noraukumus veidoju tieši tādus kā aprakstā. Nopirktā dzija diezgan daudz solījās palikt pāri. Nepatika man rezultāts, bet es guvu lielisku redzējumu par to, ko tad es īsti vēlos. Adīt atsevišķās strēmeles bija ļoti aizraujoši, adīju tās pa vienai, uz īsajām adatām, arī krāsu pārejas izkārtojās ļoti harmoniskas, ne miņas no strīpām, drīzāk tādi kā krāsu laukumiņi. Šo ideju paturēju prātā, pamēģināju šīs strēmeles savienot satamborējot no labās puses, izdevās, super, tas ir lieliski! Bet atkal neveiksme ar izmēriem, sapratu, ka trīs strēmeles vien kopā satamborētas ir par šauru mugurpuses vai priekšpuses gabalam, kā arī tās ir par platu vienai priekšpuses daļai, gadījumā, ja galarezultāts būtu jaka vai veste ar aizdari. Ar smagu sirdi, bet gaišām domām par to, ka zinu, ko un kā es adīšu, jaucu visu ārā. Iepriekš gan saskaitīju un sarēķināju valdziņus jaunajam adījumam. Arī otrā iecere par vesti tiek atlikta līdz piemērotas dzijas nopirkšanai šādam modelim.

Trešā iecere - adīts džemperis. Secināju, ka man nav neviena pašas adīta rudens - ziemas sezonas džempera, skapī vien tikai veikalā pirktie. Tie daži senāk adītie neskaitās, vai ne? Tagad atkal adu strēmeles, pareizajā platumā, galarezultātā ir piecas - satamborētas atsevišķi adītas joslas. Iespējams, ka būs atlocītā apkakle, par to vēl padomāšu, dzijas ir ļoti pietiekoši (sākumā taču bija doma par tamborētu jaku!). Vēl domāju arī par piedurknēm, vai tās adīt, ļaujoties strīpām piedurknes platumā, vai arī kombinēt no divām satamborētām atsevišķi adītām joslām. Piegrieztne pa vienkāršo, vien ievēroju plecu līnijas slīpumu un noraucu pakāpeniski valdziņus kakla izgriezumam. Piedurknes būs klāt pa taisno, pieaudzēšu tās pakāpeniski platumā.

Izmērs 44-46 (manējais), vienai atsevišķajai joslai 24 valdziņi platumā, adāmadatas Nr.3,5.
Pašlaik ir uzadīts džempera mugurpuses gabals, tūlīt pabeigšu adīt arī priekšpuses gabalu, tad pieadīšu abām daļām valnīšu daļu un sākšu piedurknes. Priekšā vēl divas brīvas dienas, varbūt tikšu līdz galarezultātam.
Lai jaukas brīvdienas!