Vakar kritiski aci uzmetu krēsla sēžamspilvenam, vajag jaunu pārvalku, oriģinālais tāds pavisam apbružājies. Bet varbūt patiesībā iemesls bija cits, sakārojās izmēģināt jauno resno tamboradatu.... Sameklēju resnāko gatavo dziju krājumos un sāku tamborēt- parastos īsos stabiņus ar vienu cilpiņu pa vidu, tamboradata Nr.10. Sākuma sajūtas nebija diezko foršas, man tomēr labāk patīk smalkākas lietas tamborēt.
Nofotografēju blakus divus pavisam dažādus procesus, lēnām tamborēju mežģīni ar Nr.1 tamboradatu, gatavu to piešūšu gultas veļas pārvalkam, vēl arī spilveniem līdzīgas paredzētas, tās jau ir satamborētas gatavas.
Un te manas mīļās uzticamās palīdzes, draudzenes, dažas gan bildē neiekļuva, jo uz tām iesāktie darbiņi virsū. Nevaru atrast savas zeķu adāmās adatas, tās kaut kur noklīdušas, jo zeķes šoziem neesmu adījusi. Starp tamboradatām ir arī viena, kuru nelietošu, tā no stipri seniem laikiem, pat nezinu, kā pie manis atklīdusi.
2 komentāri:
rozītes nu gan ir viens zvērīgi skaists darbiņš (man arī kaut kur atlikts rožu motīviņš uz tāliem nezināmiem laikiem :D)
burvīgas mežģīnes!
Ierakstīt komentāru