Un atkal nedēļa paskrējusi, diezgan lietaina un vēsa vasaras nedēļa. Kaut gan katru dienu esmu veltījusi laiku izšūšanai, tomēr nav gaidītā progresa un ierastā izšūšanas tempa. Pieļauju kļūdiņas izšuvumā, dažas, nelielas nobīdes viena krustiņa robežās, bet es neārdu, izlīdzinu un turpinu izšūt. Šīs ir nepamanāmas lietas. Riolis van Goga saulespuķu darbam jau iezīmējas izšuvuma ārējās līnijas, negaidīti liels tomēr būs šis izšuvums. Pamēģināju šūt arī fona kombinētos krustiņus, tas ir apakšējo puskrustiņu jāšuj ar vienas krāsas diviem diedziņiem, bet augšējo puskrustiņu jāšuj ar citas krāsas diviem vai vienu diedziņu. Man nepatika. Šādi kombinētie krustiņi prasa papildus uzmanību, un to fona daļā ir pat ļoti daudz. Procesā audums kļuvis stipri mīkstāks, šī noteikta nav Zweigart aida, audums ir biezāks, pat sāka spuroties un irt, nācās tomēr apšūt maliņas. Neskatoties uz šīm neērtībām procesā, man patīk rezultāts. Man ļoti patīk izšūt ar dzeltenās krāsas toņiem.
Savukārt Bothy Threads saulespuķu tapetes izšuvumā pieļāvu pavisam lielu kļūdu. Es izšuvu augšējās daļas otru saulespuķes motīvu un apstājos, jo pēkšņi atskārtu, ka līdz nākamajiem saulespuķu motīviem, kas izvietojas tapetes fragmenta apakšējā daļā, man jāšuj liels gabals tikai ar zaļajiem un zilajiem toņiem. Tā bija kļūda, vajadzēja tomēr procesā virzīties no kreisās daļas uzreiz uz leju, tad sasniegt centrālo saulespuķes motīvu un tikai tad šūt tapetes simetrisko labo pusi. Šis process ir iestrēdzis, vismaz pagaidām.
Pacietība ir māksla novest ieceri līdz galam, man vajadzēs daudz pacietības, lai šie procesi pārtaptu par galarezultātiem.
