Dzija un žurnāls

Mans burvīgais pirkums... tik krāsās skaistu dziju vienkārši nav iespējams nenopirkt... dzijas sastāvs gan varētu būt labāks, bet tad jau arī cena būtu augstāka, toties šoreiz nesanāca pa dārgo, domāju, ka nopirktie 700g pietiks vienai košai jakai. Speciāli izvēlējos dažādu krāsu salikumu fices... tā, lai raibāk un vēl košāk. Vēlāk arī atradu dzijas ražotāja mājaslapu:

falkgarn - leonore

Pavisam nejauši vienā no garajām pastaigām, tajā dienā, kad ik pa laikam lija vai sniga slapjš sniegs, izdevās ieraudzīt kādu ļoti jauku un diezgan palielu audumu, dzijas, diegu... utt... manai sirdij tuvu hobijveikalu, prieks milzīgs... dažas telefonbildītes ieskatam, uzkavējos veikalā gana ilgi, izpētīju dziju plauktus, audumu pārbagātība, bija arī izšūšanas lietas, DMC diegi, ļoti daudz lentīšu, pogu... arī šujmašīnas, paliels haoss gan visā veikalā, gan kastes pa grīdu, gan plaukti ļoti tuvu viens otram, pircēju arī diezgan daudz, pie kases pat rinda! Ekskluzīvā gala dzijas gan nemanīju, bet ļoti daudz kokvilnas lielās ficēs un ļoti dažādās krāsās, vasarā varētu būt aktuāli. Cenas - mazliet dārgāk kā pie mums... Es tur jutos tik pasakaini labi!

 

Pēdējā bildītē pirms došanās pie kases, es neizskatos vairs tik ļoti laimīga, kā ienākot veikalā, jo biju jau nogurusi no visa bagātīgā veikala piedāvājuma (tas viss bija par daudz vienas dienas apmeklējumam), kaut gan šo dziju izvēlējos uzreiz, jau tikko ieraugot. Mazliet misēklis un liels pārsteigums sanāca maksājot, jo man kronas makā tik pat kā beigušās, vien euro un bankas karte... un izrādās, ka šajā veikalā (liels veikals tomēr) ar karti norēķināties nav iespējams... Paldies laipnajam pārdevējam (vīrietis ļoti cienījamā vecumā), kaut kā abi angliski sarunājām, ka varēšu samaksāt euro, bet atlikumu gan man izdos kronās...  

Handarbete Julmagasin 2016

Par žurnāliem - vai nu man šoreiz nepalaimējās būt īstajās vietās, bet man ceļā trāpījās vien žurnāli zviedru valodā, tos, kas nebija iepakoti, lielākoties gan ne rokdarbu žurnālus, izšķirstīju lielveikalā vai preses veikaliņos, bet beigās tomēr nopirku vienu rokdarbu žurnālu (Ziemassvētku izdevums, zviedru valodā), kas bija iepakots un tādēļ neapskatāms. Ziņkāre, pirmkārt, kas iekšā, jo no žurnāla vāka noprotams, ka tajā būs no dažādu rokdarbu veidiem pa druskai, no iepakojuma sāna manīju arī piegrieztņu lapas, otrkārt, vēlējos kaut kā noķert Ziemassvētku gaidīšanas sajūtu, šogad man tā netveras joprojām, pat tagad arī mājās esot, treškārt, man patīk žurnāli ar skaistām bildēm un jaunām idejām, ceturtkārt, Zviedrijā žurnāli ir dārgi, apmēram 9 euro mūsu naudiņās, tādēļ vairāk kā vienam gabalam nevēlējos tērēt... nudien, šis ir klasiski skaists Ziemassvētku žurnāls, šķirstu, priecājos un iedvesmojos kādas idejas realizācijai... un tieši tagad ir īstais laiks... (mana Marta jau ir izvilkusi diegu kasti un brīvdienās krustiņoja Ziemassvētku rotājumus, un tas jau nekas, ka mājturības stundai, bet es kaut kā joprojām cīnos ar vīrusiem un esmu iestrēgusi iedvesmas meklējumos...)

Lai jauka un iedvesmas pilna šī darba nedēļa!

Dabas vēstures muzejs Stokholmā

Zviedrijas dabas vēstures muzejs Stokholmā

 Naturhistoriska riksmuseet

ieejas maksas nebija, bet mums bija iegādātas biļetes (tās gan par maksu) uz kino seansu, ja to tā var klasiski dēvēt, 20 minūšu gara dokumentālā filma par savvaļas Āfriku

wildafrica 

uz 760 kvadrātmetru liela kupola formas ekrāna, elpu aizraujošs 3D

cosmonova

tas nav pierastais kino, filma aptver skatītāju no visām pusēm, radot klātbūtnes efektu it visā, sajūta ļoti nereāla, it kā no putna lidojuma, brīžiem uzfilmētais atkal milzīgā palielinājumā, un skaņa... iespaidīgi! Tā nebija tikai vienkārši dokumentāla filma, bet piedzīvojums... tieši tāpat, kā visa muzeja ekspozīcija, tas bija aizraujošs piedzīvojums. Rīta pusē (otrdiena, šis muzejs nestrādā pirmdienās) muzejā drūzma bija liela, jo to apmeklēja diezgan daudz skolas un bērnudārza vecuma bērnu grupas, bet dienas vidū iestājās neliels klusums. Mēs pavadījām muzejā gandrīz visu dienu, pagrabā ir arī kafejnīca (arī diezgan apmeklēta, bija pat jāstāv rindā, bet ir daudz vietas pie galdiņiem), ģērbtuvē skapīši, kur jāiemet 10 kronu monēta, kuru gan pēcāk dabū atpakaļ, bezmaksas tualetes. Muzejs milzīgs, ļoti liela un jau no ārpuses iespaidīga senatnīga ēka, suvenīru veikaliņā mums pie pirkuma uzdāvināja pastkarti ar muzeja attēlu, uz tā izgaismots uzraksts 100 gadi. Un šis atkal bija muzejs, kurā mans bērns ne reizi neieminējās, mammu, man garlaicīgi, iesim prom... tieši otrādi, mammu, paskaties, mammu, vai tu zināji, ka... un tieši man bija jāsaka, tagad ejam ģērbties, jo mūs gaida... Maniem bērniem gan arī mūsu Dabas muzejs ļoti patīk (pirmo stundu nečīkst neviens, jo ekspozīcija joprojām šķiet interesanta), bet šis... nē, nevajag salīdzināt, tās nav salīdzināmas lietas, tieši izpildījums un pasniegšanas veids...

 

Iespaidīgas izstāžu zāles, ar milzīgiem eksponātiem, informācija gan zviedriski, gan angliski, viegli uztverama arī tad, ja nav vēlmes ko sīkāk pētīt un izzināt. Dinozauri un fosilijas, arī milzīgi dinozauru skeleti, ziloņa, mamuta skelets (vispār neierasti daudz skeletu), Zviedrijas daba un dzīvnieki (lāči, vilki, aļņi ....), klimats, Polāro reģionu zāle ar milzu vaļu skeletiem, man pat vēsi tajā palika, jo šķita, ka temperatūra speciāli tajā zālē iestatīta zemāka, cilvēka evolūcija, cilvēka ķermenis salīdzinājumā ar dzīvnieka ķermeni, zemūdens pasaule, ieži un minerāli, arī fotoizstāde ar fantastiskām lielformāta dabas fotogrāfijām

winnersandloosersinswedishnature

Pavisam vienkārša spēle, nostājies pie ekrāna un nonāc pie dinozauriem, ja laicīgi nepaslēpies, tad viens eksemplārs tevi aprij ar vienu kumosu, asinis vien pašķīst... izklausās briesmīgi, bet patiesībā bija jautri, es arī beigās ļāvos apēsties... šis ekrāns atradās tajā zālē, kurā bija fotogrāfiju izstāde, tālākajā zāles stūrī, mans bērns apskrēja pirmo riņķi ar fotogrāfijām, taja savā īpašajā bērna ātrumā, bet man gribējās lēnāk papētīt un izbaudīt. Ļoti laba ideja, kamēr es staigāju un skatījos lielformāta fotogrāfijas jau otro apli, viņš spēlējās ar dinozauriem...

 

Muzejā ir arī suvenīru veikals, ļoti liela suvenīru dažādība, saistīta ar šī muzeja tematiku, pat sudraba un bronzas rotaslietas (dzīvnieku  formas), ļoti interesantas, cenas gan kā visur, nav lētas. Bildēs no veikaliņa šoreiz iekļuva tematiskās rokdarbu grāmatas. Intereses pēc apskatījos cenu tamborēto sniegpārsliņu grāmatai, tā bija tieši trīs reizes dārgāka par to manējo, kuru es nopirku Zvaigznes grāmatnīcā atlaižu laikā.

 

Fotografēt gan varētu vēl un vēl (visas foto bez zibspuldzes), bet muzejs ir jāapmeklē klātienē, bildītes lai ir iedvesmai uz to doties, noteikti rekomendēju. Šis muzejs nav blakus prāmim, bet Frescati, blakus Stokholmas Universitātei, mūs veda ar mašīnu, tad jau likās, ka nav tālu, atpakaļceļā braucām caur tuneli.

Turpinājums sekos, nākamreiz gan tikai rokdarbu tēma...

Uzburt vasaru... un ne tikai atmiņās

Sakārojās patamborēt...  Bija ieplānota atpūtas nedēļa, tādēļ vajadzēja izvēlēties padarboties pie kaut kā viegla, vienkārša. Sameklējot nesen iegādātajā tamborēto ziedu motīvu grāmatā dažus piemērotus šim gadījumam motīvus, ķēros klāt paraudziņa tamborēšanai. Laika arī nebija daudz, tikai viena diena pirms izbraukšanas, lai izmēģinātu un izvēlētos piemēroto. Universāli jau varētu izlīdzēties ar līdzi paņemtu kārtējās zeķes adīšanu, bet man kārojās tamborēt... Un paveicās uztrāpīt ar pirmo reizi... super! Motīva shēmas fotogrāfija telefonā, lai nav jāstaipa līdzi smagā grāmata, dzijas kamolīši un tamboradata, šķērītes un adatu spilventiņš maciņā, tas savukārt somā, un aiziet! Jauns sākums ir patiesi aizraujošs, kā vienmēr... 

Tātad, pirmais motīvs sanāca ļoti zaļš, bet tas manu tamborēšanas prieku nebūt nemazināja, jo es zināju, ka mans izvēlētais kidmohēras kamolītis ir ļoti krāsains, tieši tik krāsains, lai to samiksētu ar vēl vienu manā dārgumu lādē aizķērušos ļoti krāsainu Noro kamolīti. Tamboradata šoreiz Nr. 3,25. 

Satamborēju kaudzīti ar Noro dzijas motīva vidus puķītēm, skaistas bezgala, var arī paspēlēties ar tām jaukākam noskaņojumam, brīvdienas šādām iedvesmas spēlēm ir lielisks laiks!

Fonā atkal Zviedrija, pirmajā dienā bez sniega, ar mazliet sauli un nelielu lietu, tad vairākas dienas sniegs, putenis, auksts vējš, īsts tamborēšanai piemērots laiks... un tad jau atkal saulīte, dienu pirms došanās mājup. Nedēļas gaitā uztamborējās kādi padsmit motīvi. Galarezultātā iecerēta šalle, man ir divas šādas kidmohēras ficītes, vajadzētu pietikt. Pašlaik neesmu vēl izdomājusi, kā motīvus savienot, mēģināju to darīt motīva pēdējā kārtā, tos satamborējot, bet nesanāca pa smuko, ne tehniski, ne ar krāsu izvietojumu.

Uzbūru vasaru! Decembris sācies gluži citāds, jo citus gadus iedvesmas pilna jau darbojos ap Ziemassvētku rotājumiem, bet šogad nevaru vēl noķert to īsto gaidīšanas sajūtu, pat par spīti sniega baltumam aiz loga. Pārdomās esmu arī par mūsmāju egli un tās rotāšanu, kā to bez liekiem kreņķiem uzstādīt, un kur... bet varbūt tomēr pirmo gadu bez egles, bet ar rotājumu un lampiņu virtenēm pietiekošā augstumā... mums taču tagad ir suņa puika... vēl mazs suņa puika...

Ļoti skaista zeķe... nav adīta, bet adītas zeķes fotogrāfija uzdrukāta uz plāna auduma, iekšpusē kartona gabaliņš formai (pa gabalu gan izskatās, kā īstas adītas zeķes, tas ir viens no rotājumiem uz Isabelles, nofotografēju un piekāru atpakaļ). Forša ideja rotājumiem! Man ļoti simpatizē arī tie pie mums nopērkamie dāvanu maisiņi ar krāsaino adījumu rakstu fotogrāfijām. Gandrīz vai āķis lūpā kaut ko pasūtīt izprintētu no kādas savas fotogrāfijas...

Turpinājums sekos...

Lai jaukas brīvdienas!