Svētdienas krāsu prieks

Pirmā krustiņatskaite mūsu krustdūriena projektā Otrā Elpa 2014 rudens klāt, pie krustiņošanas pieķēros vien piektdienas pēcpusdienā pēc darba, sākumā diezgan negribīgi un ar pamatīgu sevis piespiešanu sākt šūt pirmos krustiņus pēc lielā vasaras pārtraukuma, nu gluži kā uz skolu pēc brīvlaika. Bet ar katru izšūto krustiņu mana nepatika mazinājās, mazinājās, līdz iestājoties tumsai, es jau biju gatava krustiņot un krustiņot... ar prieku. Krustiņošanas prieks turpinājās gaismā sestdienas rīta agrumā, kamēr vēl bērni guļ un vēl mazliet līdz pusdienlaikam, tad jau nākamās brīvdienu rūpes un vēl kaudze visādu darīšanu un pienākumu, kas dienas gaitā mijās arī ar man tik tīkamo dzijas veikala apmeklējumu, ha, ha... sanāca doties uz veikalu pēc horeogrāfijas apaviem Stabu ielā, bet garām jāiet Elīzei, tai pašai, kurai nosaukumu neatminējos, mazliet iepirkos, turpat blakus arī Otrās elpas veikaliņš, īsts brīnums... krustiņošanas priekam atlika vēl pāris stundas sestdienas pievakarē. Svētdienas rīts īsts iedvesmas rīts, pilna gulta ar jaunajiem kamoliem, pārlapojot jaunos adījuma žurnālus, vairs lāgā nevilka atpakaļ pie krustiņiem. Jaunā rudens Verena tik koša, sarkanā rudens topa krāsā, sarkano vilnīšu šalle un džempītis turpat blakus, mmm ...., mani mīļie vilnīši, tik krāsainas zeķes, neviļus pieķeru sevi pie domas, ka man taču šo krāsu dzijas ficītes pāris iepirkušās, nē, tomēr oriģinālā mazliet rupjāka tā paša zīmola dzija. Izlasu arī adītājas krīzes plānu un sev par prieku secinu, ka raksta ilustrācijā tā adītāja tomēr neesmu es un arī raksts nav par mani, jo man ir iesākti un līdz galam nepabeigti projekti, bet to tiešām nav daudz, es esmu procesa baudītāja, tātad, tie padomi, pareizāk plāns ar septiņiem punktiem man nebūs aktuāls. Jaunajā krustiņžurnālā CrossStitcher issue 283 mani uzrunā Kaffe Fasset bag, krustiņotais somas motīvs īsti manā gaumē, tik lielisks, košs un krāsains, noteikti to uzkrustiņošu, piemēram, ziemā, lai kārtīgi un no sirds izplosītos ar krāsām. Mazliet tomēr svētdienas gaitā pakrustiņoju, nedēļas gaitā sašūto krustiņu skaits būs atrodams krustdūriena forumā, bet manas domas riņķoja ap adāmprojektiem, jakai apdares detaļa vēl joprojām nepabeigta, rudens košajai šallei darbdienu vakaros uzadu vien pāris kārtas, pietrūkst man brīvā laika manām iemīļotajām nodarbēm... šodien pie rotaļlaukuma uztapa dažas bildītes ar manu zirnekļmammas džempīti mugurā un spožo šodienas sauli sejā, bet kamēr puikas pa šļūcamkāpamuzpariktēm ložņāja un puiku lietas risināja, es vienā mierā uz soliņa iesāku līdzpaņemto dzijas ficīti un iemēģināju manas jaunās (tikko nopirktas) Clover bamboo zeķu adatas, jo uz visām pārējām zeķu adatām vēl pa nepabeigtam cimdiņam no pagājušās sezonas... Tālāk telefonbildes:

Krāsainu nākamo rudens darba nedēļu!

Vienkārši brīvdiena

Šajās saulainajās brīvdienās diezko ar adīkli rokās sēdēt nenesas prāts, bet ar baudu mazliet paadu šo savu iesākto šallīti, kādas brīnišķīgas krāsas! It kā viss rudens lapu košums, bet lapas kokiem vēl tik zaļas, neviļus iedomājos, vai tik nesteidzinu krāsaino rudeni nākt. Nē jau, bet reizē ar košajām lapām man būs koša šalle. Es tā ceru, kaut gan mūsu forumā www.krustduriens.lv atsākas krustdūrienu maratons jeb Otrā Elpa. Un es gandrīz nokavēju sākumu, labi, ka istabas stūrī laikus no skapja izņemtais un ieslietais auduma rullis piesēja manu aci un paspēju šovakar to atritināt, nofotografēt un atrādīt (noteikumi!). Būs arī iknedēļas atskaites, viss šķiet jauki, bet mans prāts uz krustiņiem nepavisam nenesas, ai, mana krustiņmūza, atgriezies, ir laiks!

Ak, jā, un vēl vienā bildē reiz tamborētā puķe - sega. Atceros jauko un ļoti interesanto tamborēšanas procesu, man šķiet, ka ļaušos vēlreiz izbaudīt to, gribu tādu apaļas formas segu arī sev.

 

 

 

 

Jauku nākamo darba nedēļu!

 

Ardievas augustam

Brīvdienu mazie prieki, beidzot rīts bez ikdienas steigas, dzīvot nesteidzoties, laiska rīta un pēcpusdienas rokdarbošanās, jo viss nepieciešamais skolai sagādāts jau trakajā nedēļas darbdienu skrējienā, laikam tomēr esmu apzinīgā mamma, un tādēļ dāsni atalgoju sevi ar balvu - šodien pievērsties savai sirdslietai, aizrautīgi, radoši izdzīvot brīvdienu, par kādu esmu sapņojusi visu garo darba nedēļu.

 

 

Un tieši viena šāda laiska brīvdienas priekšpusdiena bija nepieciešama, lai beidzot pieķertos pašam sarežģītākajam manas augusta jakas posmam - visu piecu jakas gatavo atsevišķo detaļu kopā sadabūšanai, precīzāk satamborēšanai, man ierastajai no labās puses, lai reljefa vīle izveidojas. Tieši trīs stundas čakla darba, no četriem taisnstūriem un viena kvadrāta izveidojas kaut kas līdzīgs mugurā velkamai lietai, galarezultāts patiešām būs interesants. Uz adatām katrai detaļai atstātos nenorauktos valdziņus uzadu vēlāk uz vienas garas adatas, valdziņu kopskaits ļoti apaļš - 300. Vēl kāda nedēļa čakla ikvakara darba un arī apdares detaļa jakai būs gatava. Šoreiz apzināti izvēlos to adīt nevis no Noro, bet izmantoju krāsās līdzīgo Zauberball kamolīti, jo vienkārši tā dzija ir mīkstāka un patīkamāka manai maigajai kakla ādai. Bildītes šoreiz arī laiskas kā pati brīvdiena, pa vienkāršo ar telefonu un pa tiešo uz google, operatīvi.

 

 

 

 

Kaut gan laika ziņas septembra pirmo nedēļu sola ļoti patīkamu, rudens tuvums ir jūtams, kājas pašas mani aiznes dziju veikalu virzienā, pa ficītei vienai, otrai un .... jaunas šalles sākums, prieks par sakombinētajām krāsām, pārbaudītas dzijas kvalitātes vērtība, milzu prieks adīšanas procesā un neiztrūkstošs gandarījums jau avansā par kārtējo rokdarbu, kas noteikti izdosies!!! Radīšanas prieks!

 

 

 

 

Lai jauka nākamā jau septembra nedēļa!

 

Ziemeļblāzma iedvesmo

Ineses iedvesmota, šodien devos uz Ziemeļblāzmu, izstādi skatīties un vienkārši jauki atpūsties, starp citu, ļoti ērti un ātri aizbraukt no mūsu rajona ir iespējams ar vilcienu (Zemitāni - Ziemeļblāzma), un vārtiņi teritorijā no stacijas puses ejot bija vaļā, super pa taisno uz pili, kurā Starptautiskā tekstilmozaīkas izstāde darbosies vēl līdz 31.08.2014. (ieeja bez maksas), noteikti ir vērts aizbraukt, brīnišķīgi pavadīta jauka diena arī kopā ar bērniem garantēta (teritorijā ir rotaļu laukums, bet kafejnīcā iespējams nopirkt milzīgus saldējuma kokteiļus). Šodien uzbraucām arī skatu tornī, augšā gan bija milzīgs vējš, bet toties jūru varēja saskatīt, pie paša horizonta, fantastisks skats no augšas uz sakopto parku, milzīga sajūsma par redzēto, iepriekš gan pie galvenās ieejas informācijas centrā jānopērk biļete torņa apmeklējumam.

Biju ļoti pārsteigta par izstādīto tekstildarbu lielumu un apjomu, vairākās zālēs, daži izmēros tik milzīgi, ka bija pat grūtības kadrā iedabūt, fantastiska izstāde! Un krāsu spēles! Apbrīnojami! Foto šoreiz iekļuva vien daži darbi vai to fragmenti, es biju šīs brīnišķīgās dienas un arī fantastiskās izstādes apburta, ka nespēju sakoncentrēties uz nopietnu bildēšanu. Baudiet!

 

 

 

 

 

 

 



 

 

 

Lai jauka nākamā darba nedēļa!