Šorīt pamodos un pa logu ieraudzīju sniegu, beidzot... tā sajūta ir klāt, uzstādīju un izrotāju savu balto eglīti, nesteidzīgi iesaiņoju dāvanas, bet pēcpusdienā devos Ziemassvētku iedvesmas pastaigā pa krāšņi izgaismoto Vecrīgu. Un tagad vakarpusē ar vēl lielāku prieku turpinu darbu pie saviem Ziemassvētku laika izšūšanas procesiem.
Visvieglākais no šiem ir eglīte, šo dizainu jāšuj ar diviem diedziņiem, kompakti krāsu laukumi, vien atstājot vietas pērlītēm. It kā teorētiski var uzreiz piešūt pērlītes, bet petit mazās pērlītes ir jāpiešuj ar vismazāko adatiņu, tas ir lēni un piņķerīgi, tādēļ ar lielāko adatiņu, piestiprinoties ar cilpiņu, vispirms izšūšu visus krustiņus, tad vēlāk ar mazo visas pērlītes. Eglītei nav daudz piešujamu pērlīšu, visgrūtākais tai būs melnais kontūrdūriens. Shēmā skatos, ka kontūras paredzētas šūt ar trīs diedziņiem, būs grūti, bet rezultāts ir to vērts. Šī košā vitrāžas eglīte man atsauc atmiņā vienu manu agrāk izšūto eglītes rotājumu, arī tādā pat vitrāžas stilā.
10.12.2025.
Piparkūku cilvēciņi, visi krustiņi jāšuj ar trīs diedziņiem, izņemot vienas krāsas dažus fona gaiši zilos. Tas ir diezgan izaicinoši: uz papīra blīvi visu izšūt ar trīs diedziņiem, jo papīrs nav audums, caurumiņš ir tik liels, cik ir, nepastiepsies, brīžiem ar grūtībām adatiņa iet caur papīru, līdz ar to daudz lēnāks šis izšūšanas process. Pamīšus krustiņiem es sāku piešūt pērlītes, ar nodomu, lai neapnīk.
Samplerim pašlaik vieglākā daļa ir izšūta, viss jāizšuj ar diviem diedziņiem, process samērā ātrs. Man īpaši patīk tie komplekti, kuros viss jāizšuj ar diviem diedziņiem. Vispirms izšuvu atsevišķus elementus, tad aizpildīju gaišo fonu. Shēmā ir divi tukši lodziņi, kuros paredzēts iešūt gada skaitli un iniciāļus. Sagatavoju savu uzmetumu, man paliek dažas vertikālās rūtiņu rindas brīvas, tādēļ man radās ideja piešūt divas ekstra podziņas, kuras laicīgi pievienoju kārtējam pasūtījumam.
