Par zeķēm...

15/16/17/2017

Šī gada pēdējais bloga ieraksts, protams, par zeķēm... lai tāda labi padarīta darba sajūta šodien, gada pēdējā dienā! 17 pārus šogad uzadīju, kā biju apņēmusies... novembris un decembris pagāja zeķu adīšanas maratonā. Viskrāsainākās šī gada zeķes top gada vistumšākajos mēnešos! 

Šiem pāriem strīpas veidoju ik pa četrām kārtām, mainīju kamolīšus, ja varēju, tad pavedienu pārstiepu pa kreiso pusi, bet vienalga galiņu rezultātā daudz. Lai mazos kamolīšus, kas bija palikuši pāri no citiem zeķu pāriem, izadītu abām zeķēm vienmērīgi, adīju tās reizē. Un man iepatikās šāda sinhrona abu zeķu adīšana, pat šķita,ka ātrāk tieku pie gatavā pāra!

Pēc 16. un 17. zeķu pāra uzadīšanas kaste ar mazajiem atlikumu kamolīšiem tikai pusē, taps noteikti vēl kāds košs pāris. 

Mans zeķu mīļotājs, patiesībā no viņa zeķes ir labi jāpaslēpj, visas... gan adītās, gan parastās, gan tīrās, gan netīrās... šī tik tāda pozēšana... dažreiz pat iemanās man no kājas novilkt...

Šīs varavīksnes krāsu zeķes adītas no Zviedrijā nopirktās vietējā ražojuma zeķu dzijas ficītes. Iegādājoties jau pamanīju, ka ficītē 150g, četrkārtīga, bet metrāža 150g=412m, tātad rupjāka dzija par ierasto zeķu dziju. Speciāli izvēlējos šo musturu, kas savelkas, izmērs šim pārim 40-42, biezākas zeķes un smagākas. Šīs ficītes pārpalikumu samiksēšu ar kādu turku zeķu dzijas ficītes pārpalikumu, ta arī ir mazliet rupjāka zeķu dzija. 

Ziemassvētku dienā šogad varēja lasīt gailenes! Nejauši dažas atradu mežā, speciāli gan nemeklēju vairāk.

Mana gatavo un jauno zeķu kaste pilnāka netop, tāda pustukša drīzāk 😊 arī pašlaik man kājās adītās zeķes, strīpainas, oranži zilas... vismīļākais mans adīto zeķu modelis ir tas, kuram garš valnītis - 2 kreiliski, 4 labiski valdziņi, līdz pat papēdim un pēdas virsējā daļa arī tajā pat valnīšmusturā, pieguļošas kājai zeķes. Tikai šo modeli man diezko nepatīk adīt...

Zeķu gads 2017 noslēdzies! Nākamgad gan vairs nekādas apņemšanās adīt zeķes, pietiek... laiks brīvi ļauties iedvesmai! Laimīgu Jauno gadu! Lai viss izdodas!

Mans rokdarbu 2017

Rit decembra pēdējās dienas, laiks apkopot šogad paveikto rokdarbu jomā. Tātad, tematiskās bilžu kolāžas, noteikti gaidījāt, vai ne? Jau vairākas dienas atlasu bildes un kavējos jaukās atmiņās un atkal, un atkal uzlādējos no pozitīvajām emocijām. Darboties ar krāsām un to kombinācijām, tas man ir tik pašsaprotami, kā... elpot!

Mans vis, vis, vis... mīļākais šī gada projekts, adīto sleju jakas process, vasaras saules sasildīts, jūrmalas smilšu appūsts, izlolots, apjūsmots... eksperiments samiksēt glauno japāņu Noro Flower Bed dziju ar mūsu pašu Pāces (Dundaga wool) vilnu. 

Ļoti izdevies eksperiments, lielisks galarezultāts! 

Azarts, trauksme, neziņa, šaubas, prieks, gandarījums... jakas jeb drīzāk mēteļa procesā šogad piedzīvota pilna emociju gamma! 

Ideja par šo miksli kādu laiciņu iepriekš tika nēsāta domās, arī garāks sagatavošanās periods pirms sākt, jo dažiem Noro kamolīšiem tika dota otrā iespēja, tātad vēl ārdīšanas un dzijas iztaisnošanas prieks... Ar gatavo jaku mugurā esmu saņēmusi ļoti daudz komplimentu... paldies!

Spirgts, svaigs, atvēsinošs, veldzējošs, mitrs, atspirdzinošs, atpūta, pārtraukums, veldze, vēsma, atdzimšana, prieks, svētki, spēle, pludmale, caurspīdīgs, tīrs, gaišzils, debesis, jūra, ūdens, dzirkstīt, romantika, sapņot, brīvība... 

Alize bella kokvilna četras dzijas ficītes plus viena jaukta sastāva Alize ficīte.

Adīto kvadrātu forma nesanāca ideāla, viens stūris detaļām nobeigumā bija redzami izstiepies. Gala risinājums pavisam slinks un vienkāršs, mēģinot adījumu vēl vairāk nostiept, proti, no sērijas, kā defektu pārvērst par efektu, plus pietamborēts trīsstūris vēl neregulārākai formai, kakla izgriezums atstāts bez apdares... 

Esmu šovasar tikusi pie viena forša vasaras topiņa, kas tapis paralēli citiem projektiem jūnija mēneša garumā. Un šoreiz tapis īpaši viegli un raiti, bez piepūles, bez kalkulēšanas, bez ārdīšanas...  šīs vasaras visvairāk valkātais brīvdienu topiņš!

Kad man atkal ļoti sakārojas patamborēt, tad, protams,  Granny square...

Viens pabeigts senāks motīvu darbiņš, viens milzīgs uztamborēts jauns kvadrāts.

Varu tamborēt jebkur... arī  pie jūras, mazos atsevišķos kvadrātiņus jo sevišķi ērti... var sēdus, guļus vai stāvus, var pat bradājot pa ūdeni, ja dzijas ficīte maza, to jāaizāķē aiz peldkostīma un uz priekšu! Jūra... atvaļinājums, pilnīga atpūta... un pa smuko tambori staipīt līdzi... mani sen vairs neuztrauc tāda publiska rokdarbošanās, sevišķi pēdējā gada laikā jūtu ne vien sev pievērstu uzmanību, bet saņemu pat daudz komplimentu, uzmundrinājumu... un dažreiz es neesmu viena tāda publiskā tamborētāja... tamborēt ir tik aizraujoši! 

Ļoti uzlādējošs un iedvesmojošs šis tamborēšanas process, vēss un smalks, lielisks! Sasmelties vasaras krāsas, koši zilais, dzeltenais, sarkanais... acis žilbst no saules un krāsu košuma!

Jo karstā laikā neiespējami adīt ar vilnas dziju... 

Mans bīgls un manas tamborētās segas, tas nav savienojams, pašlaik noteikti nē, kamēr vēl jauns un traks...  bet pozēt gan manam džekam patīk...

15. augusts - prieka, azarta un pozitīvu emociju pilna Granny Square diena 2017. Šogad ceturtais gads pēc kārtas. Visus interesentus  Susan @suregal27  aicināja nofotografēt un ievietot tiešsaistē tamborēta vecmāmiņas kvadrātiņa bildi, pievienojot birkas #grannysquareday2017 vai #grannysquareday, lai vēlāk varētu veidot virtuālas kvadrātiņu segas. Un veidot tās varēja jebkurš, es arī pamēģināju, un tas nemaz nebija sarežģīts process, visgrūtāk bija atlasīt kvadrātiņus, proti, izvēlēties, jo to bija tik daudz un tik dažādi, gan musturi, faktūras, krāsas.

Šīs aktivitātes notika iekš  instagram, tādēļ saņēmos un šī gada augustā beidzot uztaisīju savu instagram profilu: @ceitaspasaule

Izmantojot iedvesmas un azarta mirkli, mazliet aiztamborējos... es mīlu tamborēt kvadrātiņus, man patīk pats process, tai skaitā arī galiņu ielocīšana, un patīk spēlēties ar krāsainajiem kvadrātiņiem procesa gaitā. Aizspēlējos līdz divu... es ceru spilvenu... uztamborēšanai, proti, 5*5 kvadrātiņi reiz 2, tātad, azartiski uztamborēju veselus 50 mazos kvadrātiņus!

Blogs šogad nav atstāts novārtā, nē, nē... tas ir kā rokdarbu arhīvs un mana dienasgrāmata vienlaikus, kaut piedalos daudzās aktivitātēs iekš instagram, bieži tur publicētās bildes pārpublicēju arī blogā, ietērpjot tās vārdos par tā brīža izjūtām, emocijām, piedzīvojumiem... 

Pāces vilna (Dundaga wool) rullē! Pārsteigums katrā kamolā! Piedzīvojums turpinās... pilna kaste ar izmazgātiem kamoliem!

Granny Square dienā 2017 saņēmu virtuālu uzaicinājumu uztamborēt vienu vai vairākus kvadrātiņus. 16 mani tamborētie kvadrāti no Pāces vilnas devās uz Nīderlandi. Tas ir  mans ieguldījums pasaulē lielākās tamborētās segas tapšanā. The Biggest Crochet Blanket  in the World 2018 

informācija instagram šeit: @ggdw2018 

un vēl  www.facebook.com/GGDW2018

Maksimāli un mērķtiecīgi sasmelties iedvesmu iekš instagram un sākt adīt vienu foršu strīpainu šalli. Šī gada pārsteigums - uzadīt vienu metru nedēļā... aizraujošu metru... ir iespējams!  

Paldies @vyazhu_teplo par iedvesmu strīpainajam! 

Strīpainā šalle top kā pārsteigums, miksē un miksē kamolu krāsas, bet tāpat iepriekš skaidri nav paredzams, kā sastrīposies visas krāsas savstarpēji kopā...

300 g vienkārtīgās vilnas dzijas, tas ir apmēram viena fice, tikai no vienas fices tik koši strīpains nesanāks, tātad vajag vismaz 3 dažādu krāsu fices, bet tikai pa kamolam no katras... un ja vēl kāds niecīgs kontrastējošs kamolītis no citiem projektiem aizķēries... un no galiņiem nav jābaidās, to nemaz tik daudz nesanāk.

Iepriekš neiedomājos, ka es varētu apņemties uzadīt šogad 17 pārus zeķes... bet izaicinājums tika pieņemts, 2017-tajā 17 pāri, izklausās ļoti jauki un saderīgi. Sīkāka informācija, linki uz dalībnieču blogiem, bildītes ar daudz, daudz zeķēm... acu pakārdināšanai un iedvesmai šeit Andrea Karminrot blogā:

17-socken-macht-wer-mit

Esmu adīju zeķes visu šo gadu, man pat ir tāda uzadīto zeķu kaste iekārtota... tajā tiek uzglabātas jaunās gatavās zeķes, bet no tās tiek regulāri pa pārim vien arī izņemtas... regulārs apmaiņas process! Man patīk adīt zeķes, ērti līdzi paņemt adāmo, un manējās košas, prieks tādas adīt, košām īpašus musturus nevajag, jādomā vai jāskaita procesā nekas nav. Zeķu adīšana kā īsts relax starp nopietnākiem projektiem.

Kolāžas zeķu bildē nav iekļuvuši visi šogad uzadītie pāri, pašlaik adu piecpadsmito un esmu iesākusi sešpadsmito pāri. Līdz gada beigām dažas dienas vēl ir, 17 pāri būs šogad uzadīti!

Vēl jau šogad tapušas dažas šalles, cimdi, pāris iesākti un nepabeigti projekti, arī daži krustiņi sakrustiņoti sīkdarbiņos, miljons ideju galvā, mazliet skaistas dzijas nopirkts jauniem projektiem, daudz skaistas dzijas izdevies apčamdīt, tik pat daudz interneta lapās iepazīt un apjūsmot... Papētot bloga statistiku, redzu, ka vairāk interesē tie bloga ieraksti, kuros kāda shēma vai apraksts publicēts, vai norādes, kur tos atrast. Es jau pati arī nereti palasu savas senāk publicētās ziņas, lai atsauktu atmiņā kādas norādes uz shēmām, vai adatas rupjumu konkrētai dzijai... Paldies par jūsu jaukajiem komentāriem! Tiksimies šeit arī turpmāk un arī instagram @ceitaspasaule

Manas ieceres - nākamgad noteikti pabeigt kādu nepabeigtu rokdarbu projektu, sapņoju par kādu smalkāku tambordarbu, gribētos arī kādu ikdienas džempīti sev uzadīt... iedvesmu jau nevar prognozēt un tā nav ieplānojama... vienkārši ļaušos iedvesmai!

Lai jaunais gads ar košām idejām bagāts, lai patiess prieks un gandarījums tās īstenot, lai viss iecerētais izdodas!

Zeķu novembris

Pēdējā novembra diena! Ak, cik daudz paspēts un cik vēl jāpaspēj šogad izdarīt! Novembra pēdējās nedēļas tika atvēlētas zeķu adīšanai, bet apstākļi iegrozījušies tā, ka daži speciāli pasūtīti dāvanu zeķu pāri vēl nepieciešami, tas atvieglo izvēli decembrim, adīšu zeķes... un līdz gada beigām 17 pāri būs uzadīti. Viss notiek, kā tam jānotiek...

Šis ir desmitais pāris 10/2017, ieildzis process, šīs zeķes tika sāktas adīt pavasarī, tad atliktas līdz iedvesmas brīdim rudens pusē, un tad vēl atliktas... šis fināla foto rokdarbu arhīvam.

Beidzot iegrozījās vairāk kā dažas brīvdienas, paspēju gan atpūsties, gan pirmo sniegu izbaudīt, gan smukas dzijas pačamdīt un kādu kamolīti arī nopirkt, gan paadīt, gan Ziemassvētku tuvumu sajust, arī mazliet saaukstēties... Patiesībā tāda ļoti jauka novembra izskaņa piedzīvota.

Zeķes adīšanai diezgan neparasta vieta, bet apgaismojums labs, mūzika brīnišķīga, noskaņojums lielisks, uzadīju krietnu gabalu... katram savas izklaides!

Rīta pusē arī zeķes papēdis ir uzadījies un lēnām turpinu adīt tālāk... aiz loga ziema, putenis, brrr...

Un tik daudz sniega, šogad pirmais sniegs... pirms ceļojuma ilgi nevarēju izlemt, kurpes vai zābakus? Nekļūdījos... fantastiski pacilājoša sajūta, pēc ilgstošās tumsas visapkārt tik ļoti balts... Sniegs noturējās divas dienas un tad naktī nokusa, mīnusi gan vēlāk atkal, tiem pievienojās stiprs vējš...

Iespaidīga lieluma zaķa figūra, rupja dzija, mans skatiens pats apstājas pie pazīstama zīmola apģērbu veikala skatloga, esmu zaķa iespaidota un pārsteigta, šajā veikalā gan neeju, jo mērķis šodien cits...

Arī citi skatlogi jau Ziemassvētku noskaņās

Ļoti jauks veikaliņš pašā Stokholmas centrā @klaratyggarn un ļoti jauka pārdevēja. Pirmajā bildē īsts kārdinājums, ar rokām krāsots fantastisks zīds, ļoti gribēju to iegādāties, bet atturēja cena un ziemas tuvums. Skatījos arī uz to dziju smukajās kastītēs nākamajā bildē, kokvilna, ar lieliskām krāsu pārejām un lielu krāsu soli, ļoti kārdinoša, arī krāsu kombinācijas manā gaumē. Iesaku šo jauko vietiņu un pati noteikti atgriezīšos, apsolīju ... Šodien veikala instagram kontā ieraudzīju, ka bija arī otra telpa, kurā audumi, lentītes... ak, es... mana vājība ir dzija... īpaši ekskluzīva dzija.

Skaista zeķu dzija, šoreiz izvēlējos košu zviedru ražojuma ficīti, kuras svars 150g, bet cena identiska citai 100g zeķu dzijas ficītei. Pie kases tuvāk bija arī Opal, bildēs gan nav iekļuvis.

Vēl viens fantastisks zīmola veikals, kurā mēdzu iegriezties

monki

Iespaidīgs veikala interjers, iepriekš esmu bijusi arī citā šī zīmola veikalā, bet šis ir... kolosāls, spoguļu spēles... pasaku valstība, veikals mūsdienu princesēm...

Zeķes, zeķes, zeķes... man šogad zeķu gana...

Baltā pasaka!

sheep uy colors

100% vilna, 100 g, ļoti interesants krāsojums, ļoti mīksta un izcilas krāsas! Piemeklēju jaukajā veikaliņā krāsās atbilstošu Noro ficīti (silk garden lite), tik kārdinoši man šie nopirktie kamolīši acu priekšā, ka nenocietos, devos vēlāk uz piemājas tuvāko rokdarbu piederumu veikaliņu un nopirku metāla adāmadatas (citu nebija), ļoti neierasta sajūta, adot ar tām, aukstas, slidenas un klab 😉 toties sākums daudzsološs... Prieks par jauniegādāto dziju milzīgs. Tā ir brīnišķīga sajūta, interneta veikalos apjūsmotu dziju aptaustīt dzīvajā, salīdzināt ar cita veida iepriekš adītajām, nofiksēt sajūtās, nofotografēt ar acīm un ielikt savā atmiņu krātuves slepenajā failā... vēl lielāks prieks, ja ir kāds adīts paraudziņš blakus vai pat kāds lielāks adījums turpat aplūkojams. Par dzijas tēmu es varētu jūsmot un pļāpāt stundām... bet adu čakli tālāk, šallakats top arvien lielāks un lielāks, šis ir viens no procesiem, kuru ir vēlme pastiept garumā, lai ilgāk adīšanas prieks ar tik lieliskām dzijām.

Sigtuna. Atrodiet atšķirības starp šīm sarkanīgajām mājiņām... senatnes aura Ziemassvētku noskaņās... manā instagram kontā @ceitaspasaule telefonbildes no jaukā Sigtunas veikaliņa Knoks. Iekritu atkal ar pāris kamolīšiem, šoreiz Silk Mohair no sandnesgarn

Vēl viens paralēli adāmais zeķu pāris, dziju gan pirku tepat Latvijā, ļoti gribēju pamēģināt šo krāsojumu, kas adot pats veido ornamentus, nekas nav jāskaita, adi tik un priecājies! Ja zeķi sākam adīt tradicionāli no stulma daļas, tad jāsāk ar pavedienu no ficītes iekšpuses, izvelk un nogriež dzelteno marķiera gabalu un sāk adīt ar sarkano krāsu. Kad beidzas sarkanā, tad valnītis gatavs un jāturpina adīt labiski līdz papēža daļai. Ideāli būtu adīt ne šo papēdi, bet to otru, kura shēmu neatcerējos no galvas, tādēļ riskēju pa ierastam un man izdevās, pat abām zeķēm identiski divas sarkanās kārtas starp dzeltenajam rakstu josliņām. Perfekts krāsojums!

Un kamēr laimīgi tikts mājās, otra zeķe gandrīz gatava! Pašlaik jau pilnībā gatava, vien jānotvaicē smukumam. Pāri palika dzeltenie marķieri un ļoti nelieli kamolīši no sarkanā pavediena, kas pie pirkstgaliem.

Attā, tumšais novembri! Nemaz jau tik tumšs nebiji... Lai krāsaina rītdiena!