29.februāra process

Nolēmu, ka šajā skaistajā un saulainajā februāra mēneša pēdējā dienā parādīšu savu vilnīšu šalles procesa turpinājumu, es ļoti priecājos par krāsām, izadu mazos pāri palikušos Noro kamolīšus pamīšus ar piemeklētas pēc krāsas kidmohēras atlikumiem. Prieks arī par to, ka mazo kamolīšu kaste tukšojas, tie pārtop vieglā un gaisīgā šallītē, košā un dzīvespriecīgā, tik piemērotā pavasara sagaidīšanai. Fonā mana saldā sega, dievinu savas segas košumu šajā gadalaikā, krāsas lieliski uzlabo garastāvokli.

Šajā fotogrāfijā šalles vilnīši un segas vilnīši:

Biju aizmirsusi, cik grūti ir fotografēt sarkano krāsu, nākamajā bildē šalle ir no cita leņķa redzama. Saknipsēju daudz nederīgu miglas bilžu.  Gandrīz puse no šalles ir uzadīta, pēc sarkano toņu košuma (sarkani zaļais kamolītis beidzās) turpināšu atkal ar ķiršu- rozā- violetajiem, bet no citas Noro krāsas kamolīša, arī kidmohēras tonis atšķirsies. Galarezultātā sarkanā daļa būs apmēram vidusdaļā, bet šalles otrs gals būs krāsu toņos līdzīgs. 

Sirsnīgs sveiciens 29.februārī! Ar krāsu prieku pretim pavasarim!

Tamborēta Noro jaka

Pateicoties pagājušās sestdienas aicinājumam koptamborēt, esmu ļoti īsā laikā (sestdiena un nedēļas darba dienu vakari) tikusi pie jaunas un skaistas jakas. Bija nepieciešams apmēram 500g divu krāsu Noro Flower Bed, tamboradata Nr.4. Visi  dzijas galiņi ietamborēti, ar adatu ielocīju vien pašus pēdējos. Esmu ļoti apmierināta ar galarezultātu.

Mazliet palauzīju galvu, kā gatavās detaļas sadabūt kopā, mēģināju sašūt, bet īsti apmierināta nebiju, tad mēģināju satamborēt no kreisās puses, atkal nepatika, beigās ideju smēlos no vienas zēnu jakas vīlēm, tā bija sašūta ar tādām vīlēm, it kā radot  kreisās puses efektu. Satamborēju jakas detaļas no labās puses, ar parastajiem stabiņiem bez apmetuma, veidojas dekoratīva reljefa vīle, neparastai jakai neparastas vīles...

Apdarei aptamborēju jakas apkakles maliņas, apakšējo malu un piedurkņu galus ar dekoratīvajiem mezgliņiem. 

Pirms kāda laika biju iegādājusies lieliskus aksesuārus- dažus Knit Pro Shawl Pin, šis pieskaņotās krāsas nieciņš būs lielisks manas jakas aizdarei. Varbūt vēlāk izdosies atrast piemērotas pogas, tās varēsu piešūt jebkurā laikā.

Tamborēta jaka, modelis Nr.13 no žurnāla Mazā Diana speciālizlaidums Nr.2/2012 (krievu valodā), starp citu, vēl atrodams Narvesen kiosku plauktos. Es tamborēju modeļa lielāko izmēru, pārsvarā tamborēju pēc apraksta, izņemot piedurknes (tamborējot no augšas, veicu vienmērīgus noraukumus), no sevis pievienoju apdares mezgliņus un izdomāju neparastās vīles.

Mans tamborējums dienasgaismā:

Krāsainu un radošu nākamo nedēļu!

Krāsu un tamborprieks

Tamborēju ar milzīgu prieku svētdienas vakarā un mazliet arī vakardien pie tv vakarā, mans tamborējums kļūst arvien krāsaināks, esmu uztamborējusi jakas mugurdaļu, vienu priekšpuses detaļu ar apkakles daļu, iesākusi esmu arī otru priekšpuses daļu. Noro kamolīši tamborējumā nebeidz pārsteigt, tieši šo krāsu kombinācijās nebiju pat iedomājusies, ka kamolītim pa vidu ir paslēpies arī koši sarkans pavediens, galarezultāts solās būt pārsteidzošs- ātrs, iepriekš neparedzams krāsu kombinācijās un diezgan košs. Siltie toņi sajaucas ar mazliet vēsākiem, harmoniski sajaucas. Adījumā krāsu pārejas tomēr veidojas plūstošākas, vienas krāsas toņu solis sanāk garāks,  gandrīz vai šķiet, ka tamborējums krāsas it kā uzspridzina. Esmu sajūsmā par šo košumu, viegli top jebkurš rokdarbs no šīs fantastiskās dzijas, jo dziju ir radījis izcils mākslinieks. Un nemaz vairs neuztraucos, ja sākumā dzija šķiet kodīga, pēc izmazgāšanas,  ikdienā to nēsājot, tikai tad es spēju novērtēt dzijas patiesās lieliskās īpašības. Pavediens nav ideāli līdzens, brīžiem vērpums ir plānāks un grodāks, brīžiem arī diezgan nelīdzens, pa vidu gadās arī mezgliņi- sasiets pavediens, bet tās ir tik dabiskas blakus parādības. 

Procesa turpinājums:

Koptamborēšana

Vakar čakli tamborēju, ļoti čakli, jo biju atbrīvota no parastajiem sestdienas pienākumiem, vīrs šiverēja  virtuvē, bērni ganījās savā vaļā (skatījās multenes un ēda saldumus), leiputrija- nekādas uzkopšanas, nekādu tīro un netīro veļas kalnu, baudīju brīvdienu.... un tamborēju. Tas bija vakar, šodien dienas kārtība ierastā- mājas darbi dubultā, meitai deju sacensības, gatavošanās rītdienai- uz darbu, skolu, bērnudārzu. Pasaka beigusies. Varbūt tomēr vakarpusē izdosies kādu stundiņu atrast tamborēšanai vai adīšanai. Šorīt nofotografēju vakardienas veikumu dienasgaismā.

Ko un kā es tamborēju?

Mēneša sākumā nopirku mazu, plānu, bet brīnišķīgu žurnālu krievu valodā- Mazā Diana, adītas jakas. Patiesībā ne tikai adītas, bet dažas arī tamborētas. Viegli musturi, skaista dzija, vienkāršas piegrieztnes.

Manu prātu jau kādu laiku nodarbināja viens Noro dzijas kamols, no kura biju iecerējusi kaut ko uztamborēt, nevarēju vien izdomāt ko, gribēju kaut ko vienkāršu, ātri tamborējamu un praktisku mugurā velkamu lietu. Par šīs fantastiskās dzijas īpašībām esmu sajūsmā, tā ir lieliska, plāna, viegla pēc svara, bet ļoti silta. Meklējot internetā idejas tamborēšanai ar šo dziju, biju pārsteigta, tamborējumu ir  maz salīdzinot ar neskaitāmajiem skaistajiem Noro dzijas adījumiem. Šoreiz secīgi viss nostrādāja- dzijas kamols, ilgas pārdomas, tad nejauši nopirkts žurnāls un visbeidzot- aicinājums koptamborēt! Esmu sajūsmā!

Lindas aicinājums koptamborēt 18.februārī

Devīze koptamborēšanai- kaut kas jauns!

Man jaunums ir tamborēt no Noro, sākumā mazliet bažījos, kā veidosies krāsu pārejas, kāds būs tamborējums, varbūt samiksēt divu Noro kamolīšu krāsas? Musturs gan šoreiz nav nekas jauns, labi pārbaudīts, tamborējot pončo. Sāku rīta agrumā, par to parūpējās mani superīgie bērni, pamodinot mani jau septiņos. Rīta kafija, ātras brokastis, un domu pilna galva. Sāku ar paraudziņiem, lai izvēlētos optimālo tamboradatas rupjumu, tātad Noro Flower Bed, tamboradata Nr.4. Bildītēs dienas garumā  var novērot, kā mans tamboris aug. Dienas gaitā izdevās notamborēt apmēram 54*50cm izmēra no jakas aizmugures daļas. Samiksēju krāsas no diviem dzijas kamoliem. Tamborējot pie galarezultāta var tikt ātrāk nekā adot, neapšaubāmi.  

Un nobalsoju, protams!



Krāsainu nākamo nedēļu!

Cepure gatava!

Šodien piešuvu gatavajai cepurei bumbuli, nē- precīzāk nevis bumbuli, bet bumbuļa spiedpogas kājiņu, bumbulis nav jāšuj, to varu piekniedēt šai cepurei vai samainīt ar manu mīļo sarkano bumbuli no otras cepures. Variācijas iespējas ir arī nēsāt šo cepuri- varu vilkt bez bumbuļa, apgriežot cepuri uz otru pusi, lai tā spilgtāka krāsās, varu palienēt šad tad meitai, viņai arī der mana cepure. Un patīk! Šoreiz gan  tā būs mana cepure, man piestāv un arī pašai ļoti patīk.

Pēc valnīša uzadītas 14*4 kreiliskās kārtas un 13*4 labiskās kārtas, tātad 108 kārtas. Noraukums (pēc izjūtām, nākamreiz būs jāpieraksta) izdevās lielisks, vienmērīgs, izveidojās ļoti skaisti reljefi aplīši.

Centos spogulī nofotografēt cepuri sev galvā, tas bija ļoti grūti, bet jautri, pamēģiniet!

Un bildītes:

Un tagad atpakaļ pie tambora- turpināšu koptamborēt!

Jauku dienu!

Tā nav adīta puķe...

Procesa nākamās bildītes:

Cepuri adu ar sešām Knitpro zeķu adāmadatām Nr.2,75, kā parasti- beretveidīgo no lejas uz augšu, uzmetu 120 valdziņus (šķiet daudz, bet dzija (atlikums no ficītes Lang Yarns Jawol Magic) ir diezgan plāna, uzadīju valnīša daļu (cieši adot- 3 labiski, 3 kreiliski), pieaudzēju vienmērīgi 20 valdziņus- kopā 140 valdziņi, tālāk adīju taisno daļu, 4 kārtas kreiliski (ar Regia hand-dye effect zeķu dziju), 4 kārtas labiski (ar Lang Yarns Jawol Magic), utt (5reizes pa 4 kārtām), tad sāku lēnām vienmērīgi (vienreiz katras adatas sākuma daļā - aiz kāda 7. valdziņa saadīt divus valdziņus kopā, pēc dažām kārtām nākamo reizi katras adatas beigu daļā- pirms 7. valdziņa no beigām saadīt divus valdziņus kopā. Šis cepures musturs ir lielisks, jo gatavā veidā cepure ļoti labi tur formu (pateicoties labiskajām un kreiliskajām kārtām, kas savelkas). Nobeiguma daļā, kad aptuveni būs sasniegts vēlamais cepures garums, valdziņu noraukšana būs nedaudz straujāka, bet vienmērīga pa apli. 

Patreiz esmu sasējusi ar dzijas pavedienu apakšējo valnīša daļu, lai valdziņi nemuktu prom no adatām, pareizāk būtu cepures taisno daļu adīt uz apaļajām adatām, bet var arī šādi, rokdarbs izskatās kā adīta puķe, bet tā būs cepure. Cepure, kuru iespējams valkāt uz abām pusēm, viena puse patreiz izveidojusies mazliet tumšāka, otra  - gaišāka un spilgtāka. 

Iesāku arī šalli, iemīļotais un labi pārbaudītais vilnīšu musturs. 4 raporti = 4*18 valdziņi +  2 malas valdziņi, tātad kopā 74 valdziņi, adu ar Knitpro adāmadatām Nr.4.  Dzijas atlikumi ir dažādās krāsās, iesāku ar šiem toņiem(bildē), kad izadīšu pirmo Noro kamolīti, turpināšu ar nākamo, kidmohēru atkarībā no dzijas krāsas ik pa gabaliņam pamainīšu. Būs burvīga, mīksta un gaisīga šallīte.

Turpinājums sekos...

Sirsnīgu Valentīndienu!

Haoss uz galda

Labi, ka tikai uz galda, ja iztukšotu dziju kastes, tad būtu milzīgs haoss visā dzīvoklī. Saliku dienasgaismā pārpalikušos kamolus no uzadītās vestes, no šalles- brūklenāja, no agrāk tamborētā pončo, piemeklēju mazliet kidmohēras un uz priekšu! No šīs krāsu bagātības esmu iecerējusi uzadīt komplektu- cepurīti (man ir vēl viens stilīgais bumbulis, ļoti pieskaņotā krāsā), gaisīgāku šallīti un varbūt arī cimdiņus. Vai komplekta nēsātāja būšu es - nezinu, meita ļoti ieinteresēta seko procesam.

Jauku un romantisku nākamo nedēļu!

Tamborēts lakats

Šodien bija tik ļoti skaista un saulaina diena, tieši tāda, lai es varētu lakatam čakli satamborēt pēdējās melnās dzijas kārtas. Visapkārt gatavajam trīsstūrim aptamborēju vienu kārtu ar īsajiem stabiņiem un tad vēl vienu ar rombiņiem.

Pavisam savam lakatam izlietoju vienu ficīti raibās dzijas un divas ficītes melnās dzijas, tātad 300g vilnas zeķu dzijas. Sākumā biju iecerējusi lakatam mazāku izmēru, bet iekritu azartā ar tamborēšanu. Un lakats šķita tik silts, gribējās tādu lielāku. Ja iedomājamies kvadrātu, kura viena mala ir 125 cm, tad šis lakats ir tieši puse no šī kvadrāta. Es jau atkal par tiem cipariem, bet šis ir lielisks veids sarēķināt, ka šādā musturā tamborētam pledam(vai segai) vajadzētu tikai 600 g dzijas, nu labi, mazliet vairāk, ja kvadrāta malu tamborē garāku.

Un kopskats, malas lakatam ir taisnas,  fotografējot saulītē uzkarināju uz nagliņām. Ļoti grūti fotografēt melno krāsu, saknipsēju daudz, bet normālas bildes sanāca vien dažas. Esmu ļoti apmierināta ar rezultātu- gatavais lakats ir skaists, būs silts ikdienā nēsājams rokdarbs.

Jaukas brīvdienas!

Ziemas brīvdiena

Saulaina un auksta brīvdiena, pavadīta mājās siltumā, vakardienas lieliskā tusiņa uzlādēta, šodien čakli krustiņoju, pa vidu mājas uzkopšanai un putekļu dzenāšanai, pašķirstīju žurnālus, sakārtoju mapēs dažas interesantākās izdrukas no interneta plašumiem, pārskatīju iepirktos dziju krājumus un nolēmu sākt gaidīt pavasari. Skaists kamolītis, vai ne?

Sakrustiņoju šodien visus motīvus no shēmas, viegli piespraudu ar adatiņām pie sienas tapetēm bērnistabā, lūk šādi:

Pēdējā motīvu kārta tuvāk, sirds motīvam sakombinēju vairāku krāsu diedziņus, toreiz uz veikalu tomēr neaizgāju pēc pietrūkušā diedziņa ficītes, bija auksti. Fotografēts saulītē, tādēļ krāsas šķiet spilgtākas, patiesībā stirniņas un zaķīši zem koka nav strīpaini. Domās sagatavojos fona krustiņošanai, process noteikti kļūs lēnāks, jo gaišo krāsu melanžus vakara elektriskajā apgaismojuma neredzu, tādēļ turpmākā krustiņošana iespējama tikai brīvdienās dienasgaismā.

Sveiciens saulainajā brīvdienā! Tikko tapis kopdarbs:

Un mana veste ir pabeigta, vakardienas jaukajā tusiņā pirmoreiz mugurā uzvilkta, ērta un silta. Man izdevās vilnīšiem pieskaņotas podziņas nopirkt, operatīvi nopirkt- iegāju veikalā un bija, uzreiz acis sameklēja, pie tam pārsteidzoši lētas. Mēģināja šodien bērni mani bildēt ar jauno vesti mugurā, bet finālā tomēr tikai miglu bildes bija sanākušas... Jautra fotosesija, bet te veste bez manis:

Podziņas tuvāk:

Un vestes apakšmala, kidmohēra ar Noro pamīšās kārtās:

Adatas no vestes valdziņiem brīvas nebūs ilgi, sveiks, pavasara krāsu prieks! Skaistajam kamolītim (patiesībā ir tādi divi skaisti kamolīši) piemeklēju gaiši zilu kidmohēru, darbadienu vakaros priecāšos par skaisto dziju, un lēnām taps kāds krāsains adījums.

Saulainu nākamo darba nedēļu!

Tikšanās

Šajā saulainajā un aukstajā ziemas dienā dažas stundas pavadītas citā pasaulē, skaisto lietu un jauko sarunu pasaulē, rokdarbu pasaulē, tā bija foruma www.krustduriens.lv dalībnieču ziemas tikšanās. Man bija milzīgs prieks jūs visas atkal satikt, liels paldies mūsu brīnišķīgā pasākuma organizatorēm, paldies krustiņmāsām par iedvesmu un pozitīvajām emocijām. Dažas bildītes:

Ļoti daudz skaistu lietu palika aiz kadra, nepaspēju, satikšanās prieks un  sarunas, sarunas, tik interesantas, dalīšanās pieredzē klātienē, laiks aizskrēja nemanot, un šoreiz mēs bijām kuplā skaitā.

Paldies par jauko tusiņu!

Jaukas brīvdienas!