pirmdiena, 2013. gada 2. decembris

Adīt saulainā brīvdienā

Sestdiena, 30.novembris, saulaina brīvdiena. Foršā mājas sajūta, kā vasarā. Ne ikdienas sajūta, drīzāk svētku diena. Saules stari dzīvokļa logos, nepierasti spoža gaisma pretēji ikdienas tumšajiem rītiem un vakariem (tumsa - strādājošas mammas ikdiena). Adīt ar baudu dienasgaismā un brīvdienai piedienīgi priecāties par uzadīto nedēļas garumā tumšajos darbadienas vakaros pie tv.  Ēnu spēlēs neviļus piedalās arī bērnu darinātās sniegpārsliņas.



Pāces vilna (zili, zaļi (bildē zaļā gan nav ietrāpījusies), rozā) krāsu salikumā plus koši sarkana kidmohēra. Šis krāsu salikums atsauca senas atmiņas par saņemtu aizrādījumu krāsu saderībai no manas darbmācības skolotājas. Tolaik nebija pieņemts iebilst skolotāja viedoklim. Šalle vilnīšu rakstā, sasniedzot vajadzīgo garumu (lai var trīs reizes aptīt ap kaklu), savienošu abus šalles galus, tos sašujot, pielaikoju šādi Martai uzadīto šalli, gribu tagad tādu arī sev. Vienādi labi izskatās no abām pusēm. Adāmadatas Nr.5. Krājumos atradu pieskaņota zili sarkana krāsu salikuma zeķu dziju, paralēli top arī cimdiņi.



Kopējais nākamā darbiņa tapšanas laiks apmēram 7 līdz 8 stundas, pa dažām katru dienu visas nedēļas garumā, pacietības manai Martai netrūkst, novēroju, ka sākumā tapa skice ar zīmuli, tad ciemojās un piepalīdzēja draudzenes, bet fināla cīņu izcīnīja meita pati, košais sniegavīrs būšot rotājums klases kabineta durvīm.


A3 formāts, dažas krāsainas salvetes, pirkstiņlīme un arī viens no maniem bumbulīšiem.


Un vēl viens brīvdienas mazdarbiņš, pat ne darbiņš, bet tikai uzadīts paraudziņš (izmēģinot dziju saderību dienasgaismā, adatu rupjumu piemeklējot, kā arī palīgs valdziņu skaita sarēķināšanai) agrāk žurnālā noskatītam musturam. Es adu paraudziņus, es tamborēju paraudziņus, jo man ļoti, ļoti nepatīk ārdīt. Tūlīt adīt gan neko jaunu nesākšu, tagad karstākais laiks dāvanu gatavošanai.


Lai radošs Ziemassvētku gaidīšanas laiks!

otrdiena, 2013. gada 19. novembris

Novembra adatu darbi

Esmu apmaldījusies sīklietiņās, patīkami apmaldījusies... Iedvesmai katru tumšo vakaru pa ceļam no darba uz mājām Purvciema Lido Ziemassvētku dekorācijas, bet brīvdienās iedvesmota atvēru savu eglīšu rotājumu kasti. Ziemassvētku rotājumu gatavošanas laiks sācies. No visa pa drusciņai, sakrustiņoti daži nelieli motīvi no žurnāliem, kaut kas uztamborēts, daži bumbulīši, bet šo sīklietiņu kopā likšanas prieks vēl sekos.
 
 








 
Novembris noteikti ir cimdu mēnesis, no raibās zeķu dzijas vienkāršā valnīšu rakstā  top ikdienas dūrainīši, nēsājot ļoti jauki pieguļ rokai, bet pie tv uzadās ļoti ātri. No vienas ficītes (100g) pietiek diviem cimdu pāriem. Rakstainajiem sapņu cimdiem pieķerties nesanāk, jo paralēli sīkdarbiņiem top arī Ziemassvētku dāvanas. Rosīgs man šis tumšais novembra mēnesis.
 

 
 
Lai jauka šī nedēļa!
 


sestdiena, 2013. gada 12. oktobris

Procesi zelta oktobrī

Fantastiskais zelta rudens! Tik daudz manas mīļākās krāsas - dzeltenā visapkārt!




Mans tambordeķītis pašlaik izmēros vien apmēram ceturtdaļa no lielā tambordeķa. Un dzijas galiņu jūra. Tik forši to tamborēt rudenī, izmērs pietiekošs, lai apsegtos un kājas nesaldētu. Motīvus vēl neesmu skaitījusi.











 
Smel iedvesmu zelta rudenī! Lai krāsaina nākamā nedēļa!
 

svētdiena, 2013. gada 29. septembris

Septembra nogales krāsās


Tamborētais pleds vēsajiem rudens vakariem beidzot gatavs. Izmērs kvadrāts apmēram 150*150 cm, pārsteidzoši lēts izejmateriāls (Pāces vilna, vienkārtīgs pavediens, nepilnas 3 ficītes, apmēram 800 g), tamboradata Nr.3,5. Dziju mazgāju pirms tamborēšanas, vasarā. Vajadzētu vēl notvaicēt rezultātu, bet nepaspēju, pleds uz izķeršanu lietošanai.
 



Un vilnīšu šalle Martai arī gatava, tik gaisīga, tik spilgta, esmu sajūsmā par Pāces vilnas krāsu miksli, vai nav dievīgs šis krāsu salikums?
 
 
Adīta pamīšus ar kidmohēru, lai mīkstāka ikdienas lietošanā, adāmadatas Nr.5. Izlietoju vien vienu kamolu (trešdaļa no fices)  Pāces vienkārtīgā pavediena un mazliet ficīšu atlikumus no dažādu krāsu kidmohēras.
 
 
Pāršķirstot žurnālu Verena 2013 Rudens, (vispirms nepacietīgi izšķirstu kioskā vācu valodā, bet iegādājos parasti žurnālu krievu valodā, kaut vēlāk, bet gluži vienkārši lētāk, Narvesen, LVL 3,60) pārdomas izraisīja raksts par adāmadatu rupjumu, raksta autorei mīļākais izmērs esot trešais.
Autore saka, ka adīšanai nav nekā kopīga ar sportu, ja arī adīts tiek trīs nedēļas ilgāk (ar smalkākām adatām), tad tieši trīs nedēļas ir ilgāks laiks procesa izbaudīšanai, it sevišķi ja adījums top no visbrīnišķīgākās dzijas.
Man noteikti tieši tapšanas (adīšanas vai tamborēšanas) process ir vissvarīgākais, tādēļ arī manā blogā ir tik daudz procesu bildītes. Un man ļoti patīk vērot citus procesus, sekot un gaidīt rezultātu. Brīvdienās, pārcilājot savas iesākto un joprojām nepabeigto rokdarbu kastes, uzdūros dažiem Noro kamolīšiem, paredzu drīzu kāda procesa turpinājumu, jo adīt ar fantastisku dziju ir patiess baudījums.
Mans mīļākais izmērs ir trīs ar pusi, kaut bieži adu arī ar ceturto. Ar trešo mani vajā neveiksmes, divus koka adatu galus esmu nolauzusi, viens trijnieciņš ar metāla galiem kļuvis gaužām nespožs, it kā apsūbējis un vēlāk ar to adot, rokas viegli smaržo pēc metāla, bet no zeķu adatu komplekta viena trešā numura adata ir vienkārši pazudusi. Parevidējot manu adatu čemodāniņu, negribot ir jāizdara secinājums, ka skaita ziņā tomēr visvairāk man ir tieši ceturtā numura adāmadatas.
Un joprojām sajūsminos par žakardu žurnāla lappusēs, pabeigšu iesākto cimdu maratonu (rudenī visiem pēkšņi nez kādēļ jaunu cimdu nav), ļaušos žakarda valdzinājumam, jūtos nopelnījusi uzadīt sev vienu krāsainu jaciņu.
 
 
 
 
Ja par tamboradatām, tad mans mīļākais izmērs pašlaik ir ceturtais. Bet tuvāk gada nogalei, Ziemassvētku gaidīšanas laikā, tuvākajā plauktā pārvietojas kokvilnas diegu kastes ar smalkajām tamboradatām, decembrī par manu mīļāko numuru kļūst tamboradata viens komats divdesmit pieci.
 
 
Šonedēļ nopirku krustiņžurnālu Christmas Cross Stich Favourites Christmas 2013 (Narvesen, LVL 6,10), tajā atrodamas milzumdaudz nelielas Ziemassvētku motīvu shēmas, esmu sajūsmā par ļoti laicīgi manās rokās nonākušo šo jauko žurnālu, nevaru vien sagaidīt nākamās brīvdienas, lai pārskatītu savus audumu krājumus, sameklētu attiecīgās diedziņu krāsas un būtu gatava nesteidzīgi krustiņot kādu Ziemassvētku motīviņu svētku rotājumam.
 
Spītējot rudens lietum, Vērmanītī šodien rozes zied tik sarkanas
 
 
Lai krāsaina nākamā rudens darba nedēļa!
 

 

pirmdiena, 2013. gada 9. septembris

Pārsteigums procesā


 
Pārsteigums man pašai, tambordeķītis izaudzis neliela pleda lielumā. Ik vakaru atpūtas krēslā pie tv, turot salocītu tambori klēpī un lēnām pietamborējot tam pa kādam sešstūrītim, bet tā īsti nekad neizklājot to uz gultas, seko patiess pārsteigums saulainajā svētdienā. Motīvu skaits pagaidām nezināms, nesanāca laika saskaitīt. Aiz pleda paslēpies mans gandrīz četrgadnieks. Pie dziju galiņiem vēl neesmu pieķērusies, bet tiem arī sava kārta pienāks. Dzijas vēl gana, jātamborē čakli tālāk.
 
Rudens iezogas pagalmā, kādas fantastiskas krāsas! Laiks iedvesmai pirms rudens tumsas.
 
 
Mežrozītes vēl zied un smaržo...
 
 
Bet sestdien mežā sūnu spilveni, mīksti, jo mīksti un tik spirgti zaļi, tik pavasarīgi maigi zaļā krāsā.




Un vēl viena tambordeķa procesa bildīte, mīļais pagalma soliņš, deķītis tam lieliski piestāv. Krāsu prieks!


Lai krāsaina šī saulainā septembra nedēļa!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...