svētdiena, 2015. gada 20. septembris

Divdesmitais septembris


 
Līdz pusgarajām zeķēm gan vēl neesmu tikusi, bet doma par tādām kļūst arvien uzmācīgāka, pat nojaušu, ka nevajadzēs speciāli dziju pirkt, jo no katras 100g zeķu dzijas ficītes, kas it kā paredzēta vienam parastam zeķu pārim, paliek krietni daudz pāri. Visas bildē redzamās zeķes apmēram izmērā 39-40, pietiekoši garas (galīgi nav īszeķes), un visām būs kāds pārpalikums ficītē. Mazliet palika arī glaunā dzija no zigzagšalles, bet otrai zilirozā šallei gan izadīju visu ficīti, no pēdējā pavediena sanāca tikai neliels pušķītis pie atsvara koka pērlēm.
 
 
Paspēlējos pagalmā, dzīvžogs prasīt prasījās izdaiļoties.... bet tad sapratu, ka skatītājam nebūs īsti saprotamas šallēm proporcijas, nācies izdaiļoties vien pašai, ha, ha... šodien gan bija silts, vilnas šalles noteikti nebija vajadzīgas. Zigzagšalli saadīju pēdējā rindiņā ar noraukumu aplī kopā, varēšu to nēsājot divreiz ap kaklu aptīt, ļoti parocīgi, jo abas puses šallei vienlīdz smukas. Otrai šallei arī tāda jauka un parocīga forma, ļoti vienkāršs labisks adījums, efektīgas krāsas un tikai viena ficīte dzijas!
 
 
Uz brīvajām zeķu adatām (vienu, ai, pirmo, pāri pabeidzu) jau nākamais zeķu pāris, iesāku adīt agri no rīta, šoruden jau piekto pāri, tagad vakarpusē esmu ieskrējusies tai zeķes daļā aiz papēža. Viena zeķe dienā, pilnīgi normāls zeķu adīšanas ātrums... protams, ka tas iespējams tikai brīvdienā!

 
Jauku nākamo darba nedēļu!

1 komentārs:

Agnese St. teica...

Zeķu maratons turpinās. Un šalles jau arī gatavas! Tu esi veikla kā vāvere, vācot krājumus ziemai!!!!! :))))))))

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...