ceturtdiena, 2018. gada 18. janvāris

Janvāra ainiņas

Gada sākums kā jau parasti, ar jaunu apņemšanos pieķerties iestrēgušajiem rokdarbu projektiem. Pamazām to realizēju, bet trūkst motivācijas... tamborēto kvadrātiņu segai ievelkamo galiņu jūra, un nav jau steigas, ikdienā virsroku ņem suns un viņa vajadzības, siltumam lētie pledi, kurus nav žēl pakļaut sagraušanas riskam. Savukārt zil- zaļ -pelēk- melnajam šallakatam īstais nēsāšanas laiks būs tuvāk pavasarim, man patīk virs jakas tādā satīties, pašlaik ziemā ideāls zemjakas nāsājamais variants ir sarkanais kidmohēras un alpakas mistrojums... Un iepriekš pieminētie procesi realizējami dienassgaismā, ikdienā strādājošam cilvēkam dienasgaismas pašlaik ir maz, faktiski vien brīvdienas... Pilnīgs gaudu gabals pēcsvētku periodā... tomēr nevēlos justies slikti, tādēļ niekojos ar krāsainiem sīkumiem. Tos var adīt gan vakarā pēc darba, gan iemest somā līdzi, arī rezultāts ātrs. Zeķes, protams, zeķes, bez apņemšanās, bez ierobežojuma, bez tūlītējiem papildus līdzekļu ieguldījumiem, bez sarežģīta mustura... zeķes adīšanas priekam un nēsāšanas labsajūtai! 

Divas ficītes, kas palikušas pāri no iepriekšējiem zeķu pāriem, mainu pavedienu katrā kārtā, sākumā pasekoju, lai vienādās krāsas nesatiktos maiņā, bet vēlāk vairs nē, jo tomēr vienas krāsas toņi ir nedaudz atšķirīgi, ļoti raibs svītrojums sanāk. Un adīt ir interesantāk nekā parasti, proti, ja ada pa taisno no krāsainās fices. Pirmais zeķu pāris pašlaik jau gatavs.


Un hronoloģiski top jau nākamais šī gada zeķu pāris, dievinu šo dabiski balto fonu. Ziema ir klāt! Šis pāris arī tiek adīts no divu citu ficīšu pārpalikumiem. Ideāla aritmētika: no vienas 100g ficītes uzadīt vienu zeķu pāri, no otras 100g ficītes arī uzadīt vienu zeķu pāri, bet no abu ficīšu atlikumiem, miksējot pavedienu katrā kārtā, uzadīt vēl vienu zeķu pāri. Divas raibas ficītes = trīs dažādi zeķu pāri!


Visvienkāršākā cepurīte puikam, dzijas ficīte no seniem krājumiem, mīksta un elastīga, pusvilna, adīju diezgan blīvi uz zeķu adatām Nr. 3, valdziņi 24*4, 2 labiski, 2 kreiliski, noraukums pakāpenisks, saadot pa divi kopā katrā otrajā kārtā, bet dažus pēdējos valdziņus ar lāpāmo adatu savelkot. Bumbulītis no citas dzijas, smukumam...


Visforšākais šīs ziemas aksesuārs -  nindzjas tipa maska jeb #knittedcowl 

4*30 jeb 120 valdziņi, zeķu adatas Nr. 3 vai 3,5 , pamatmusturs 2 kreiliski, 4 labiski

uz vienas adatas 30 valdziņu sadalījums šāds: 1 kreiliski, 4 labiski, 2 kreiliski, 4 labiski, 2 kreiliski, 4 labiski, 2 kreiliski, 4 labiski, 2 kreiliski, 4 labiski, 1 kreiliski 

un tik rullē uz augšu, izadīju no divām ficēm atlikumus, mainot pavedienus, dzija pati sastrīpojās...

adīšanas laiks - vienam aksesuāram divi darbdienas vakari


Šajā bildē puse no uzadītās otrās "trubas", viena vakara darbs, arī šai garumu man pieprasīja speciālu tādu, lai vajadzības gadījumā var uzvilkt līdz acīm... man jau prieks, ka puikam kakls siltumā... 

P.S. Savu otro strīpaino Pāces vilnas šalli arī pabeidzu, jāsaņemas beidzot fotosesijai... un brīvdienās plānoju pakrustiņot...

Lai mums viss izdodas! 💖

1 komentārs:

RitaGri teica...

Jā, negribas jau gausties, bet kā no rīta ieej kabinetā, pēcpusdienā izej, un dienas gaismu esi redzējis tikai caur žalūziju rindām. Tomēr ir jau gaišākas dienas, to var just gan rītā, gan vakarā. Un tagad arī sniedziņš visu padara gaišāku.
Tev raibie un siltie adījumi. Es vēl nevaru sataisīties uz adīšanu, pakrustiņoju pa drusciņai. Un arī gaidu nedēļas nogali :)

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...