svētdiena, 2016. gada 15. maijs

Brīvdienas un lietus

Ko darīt brīvdienās, ja nemitīgi līst lietus? Saģērbties piemēroti un iziet lietū... bet vienalga ļoti samirkt, otrreiz gan bez vajadzības vairs lietū neiet, toties nodoties patīkamākai nodarbei... adīšanai. Šī jau ir iesākta pirmā piedurkne, svētdienas pēcpusdiena, joprojām līst...


Vēsā laika iedvesmota, atgriezos pie sava pečvorkdžempīša procesa. Sestdien pabeidzu adīt pēdējo (divpadsmito) motīvu slīpo sleju un vīli sašuvu no kreisās puses, ar parastāko mašīndūrienu. Bildē vīles vieta vēl sasprausta ar adatiņām, iezīmēju to uz foto ar dzeltenu raustīto līniju, redz, kāda interesanta šī džempīša konstrukcija! Šī pagaidām vienīgā vīle, vēl būs plecu reglāna vīles un piedurknes slīpā vīle. Skaists paplatinājums izveidojies uz leju.


Biju jau aizmirsusi, ka sašūt detaļas ar nevienmērīgo Noro pavedienu nav nekāda izklaide, tas spurojas un ik pa laikam pamanās notrūkt. Tiku galā, vīle sanāca tīri smuka, no labās puses pat pamanīt grūti, kura ir šuvuma vieta... Un vēl nevaru izdomāt, kura būs džempīša priekšpuse, bet kura mugurpuse, viena ir sanākusi mazliet spilgtāka, tas ir....  mazliet sarkanāka. Piedurknēm gan vairs atlikuši divi zilie kamolīši.
 
Šeit kreisā puse:


Šuvuma vieta (labā puse) bildē kreisajā malā, pirmā:

 
Vēl var priecāties par kārtējo Ķīnas rozes (Hibiscus) uzplaukušo ziedu, un forši, ja kāds no tiem uzplaukst tieši brīvdienās, jo nereti darbdienas rītā redzu uzplaukušu, papriecājos rīta steigā, bet vēlu vakarā pārnākot mājās, zieds jau novītis... manam kokam mazliet vairāk kā divdesmit gadu, kaut kā speciāli gan to nekopju, man nav zaļo īkšķīšu... vien ik pa laikam zarus apgriežu mazākus, jo dzīvoklī tas aizņem diezgan daudz vietas, pa šiem gadiem esmu arī dažas reizes to pārstādījusi. Un manās mājās blakus kaktusiem atkal pamazām atgriezušās orhidejas, pārstādot saskaitīju desmit jaunus podiņus.
 


 
Un vēl lietaina brīvdiena ir ideāla lodžijas sakārtošanai, kaut gan ar kārtošanu ir tā interesanti, iesākt un nevarēt apstāties, šur tur vēl piekrāsot prasās, un atkal kaudzi ar liekām mantām izmest, no kurienes tās visas uzrodas? Neviļus jau esmu kārtošanas procesā pārcēlusies uz savām dārgumu (dzijas) kastēm... jā, tagad steidzami vajag pauzi, es taču tikai paadīt gribēju lietainā brīvdienā...
 

 
Pēdējā bildē adījuma kreisā puse, ar ielocītiem galiņiem pavisam glīta. Zem ziedošā kastaņkoka mans iemīļotais dzeltenais pagalma soliņš, tagad no augšas nesaredzams, bet šodien salijis pagalam slapjš.
 
Lai saulaina nākamā darba nedēļa!

3 komentāri:

Madara teica...

Skaists adījums. Manas domas - sarkanīgo daļu priekšpusē. Bet tās ir tikai manas domas. Zieds ļoti krāšņs. Pat iederas adījuma krāšņumā.

ceita teica...

Piekrītu, es jau tagad arī sliecos par sarkanīgāko daļu kā priekšpusi. Un tāds zieds būtu fantastisks aksesuārs, jāpadomā par to. Paldies!

Unknown teica...

thank you for sharing in my link up.

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...