Rozā krāsa

Sākšu ar to, ka šorīt notika nejaušs negadījums, ģimenē ar trīs maziem bērniem tādi " nejauši negadījumi " ir ikdiena, no manas palodzes ar ziedošajām orhidejām nogāzās viens pods un nolūza daļa no viena ziedošā tik  ļoti skaistā ziedu ķekara. Es tam rīta jampadracim arī pa vidu, izmantoju apkārtējo apjukuma momentu un sabildēju savu iesākto rokdarbu ar skaistiem orhideju ziediem fonā, blakus izklāju savu gatavo plecu šalli.

Stāsts būs par  rozā adījumu, kuru iesāku un pamatīgu gabalu uzadīju jau agrāk, 2009.gada pavasarī, gaidot savu trešo bērniņu. Man tik ļoti gribējās vēl vienu meitiņu, nopirku tajā ziemā veselus divus lielos iepakojumus ar rozā krāsas kokvilnas dziju, lai gaidāmajam bērniņam taptu skaista rozā sedziņa. Vīrs jau toreiz veikalā smējās, ka puikam rozā segu nevajadzēšot.... Viņam bija taisnība, Jančukam tika cita sedziņa, ar gaiši ziliem vilnīšiem.

Tad es noskatīju kādā adījumu žurnālā vasarai vesti, garo, tādu zem ceļgala,  ķēros toreiz pie adīšanas, bet ar dziju sanāca pamatīgs pārsteigums- mans garais lielais adījums sagriezās, t.i., tas kļuva pamatīgi šķībs uz vienu pusi. Ar tādu problēmu jau reiz senāk biju saskārusies, adot vesti no ogres kamoliņiem. Žēl ieguldītā laika adot, jaukt ārā nepavisam negribas, atjaucu to daļu, kur bija roku izgriezuma norāvums, atstājot garo taisnstūri neizārdītu. Būs man vēl viens adīts spilvens, pārlocīšu to uz pusēm, un satamborējot abas puses kopā, apvilkšu kādu piemērota izmēra spilvenu.

Bet rozā kokvilnas dzijas vēl ir daudz, tādēļ nolēmu, ka to miksējot ar citām dzijām un adot manā tik iemīļotajā vilnīšu rakstā, tikšu es vēl pie kāda spilvena rozā krāsā. Un mana meita Marta arī, jo atradu ļoti skaistus un interesantus pīņu rakstus 1994.gada Verenā, meitai spilvenu adīšu musturainu ar pīnēm.

Piedāvāju viņai uzadīt kaut ko no apģērba vasaras sezonai rozā krāsā, bet mana jaunkundze atbildēja, ka rozā velkot  mazās meitenes un tā krāsa viņai vairs neesot topā...

Bet tās rozā dzijas vēl joprojām tik daudz....

Apsolu  atrādīt  gatavos rozā spilvenus!

Tambordeķa process- turpinu čakli tamborēt!

Pagājusi nedēļa kopš pēdējām procesa bildītēm, turpinu vakaros pēc darba tamborēt savu tambordeķi. Un šajās aukstajās brīvdienās arī sanāca mazliet patamborēt.

Deķa lielums sasniedzis apmēram 110*150 cm. Tamborēto motīvu skaits pārsniedz 500 gabalus, mana motīvu skaitītāja tomēr precizē, ka tie ir 538 motīvi.

Esmu pārsteigta, cik daudz dzijas paņem šis tamboris, visi mazie dažādie kamolīši beigušies, vēl jau dzija ir, bet man šķiet, ka būs jāiet vēlreiz uz veikalu. Adītajām segām dziju vajadzēja krietni mazāk. Beigās nosvēršu, cik smags būs mans tambordeķis. Es zināju, ka tamborējot dziju vajag vairāk, bet tik daudz vairāk... Būs man tāda pamatīga tamborsega! Atgādināšu, ka tamborēju ar Nr. 4,5 tamboradatu.

Vēl ir jātamborē diezgan, uzklāju uz gultas, kurai sega paredzēta, izmērīju, ka nepieciešamais galarezultāta izmērs būs apmēram 180*220 cm. Segas augšējā daļa arī būs no tumšsarkanās dzijas, bet sānu daļas- segas platumā nobeigšu ar to, kas vēl būs atlicis, vai arī iešu uz veikalu pēc papildinājuma.

Uztamborētais gabals jau ir gana liels, diezgan smags, ietamborējot kārtējo motīviņu, sedzu deķi uz kājām, apsedzos un man ir tik silti šajā aukstajā ziemas laikā. Un košās krāsas mūs visus priecē, būs mums silts, krāsains un dzīvespriecīgs tambordeķis.

Tambordeķa process

Uztamborēto motīvu skaits tūlīt sasniegs 400 gabalus, patreiz tambordeķa lielums apmēram 105*108 cm. Uzklāju uz lielās gultas, kurai sega paredzēta, vai cik daudz vēl jātamborē! Tā vien šķiet, ka ar 1000 motīviņiem būs par maz. Mazliet vēl nopirku dziju, sāka pietrūkt sarkanais, dzeltenais un kaut kas no tumšā gala dzijām. Tamborēt nav nemaz apnicis, ar skaisto koka tamboradatu tas  ir tāds  kaifs.  Esmu ieguvusi čaklu motīvu skaitītāju, astoņgadīgā meita, katru reizi pēc manas piesēšanās vakarā patamborēt, pārskaita visus motīvus un paziņo, cik es esmu uztamborējusi.

Un šeit bildītes no dažādiem skatu punktiem, fotografēts dzīvoklī saulainā dienā, tādēļ krāsas mazliet atšķiras no reālajām, siltas un krāsainas bildītes šajā aukstajā ziemas laikā. Tagad segas lielums jau tāds, ka varu uzklāt arī  savam lielajam pītajam krēslam, fotosesijā piedalās arī Mārtiņa jaunais spilvens.

Esmu jau izveidojusi taisnstūra formu deķim, sākumā satamborēju motīvus brīvi, saskaņojot pa krāsām, bet nedomājot par galarezultāta segas formu, bet tagad apzināju visu esošo dzijas daudzumu un parēķināju tās izvietojumu pa krāsām tā, lai gatavās segas vidus daļā būtu gaišie pasteļtoņi un tad tie visos virzienos uz malām paliktu tumšāki, sajauktos ar dzelteno un oranžo krāsu,  pārietu sarkanajā krāsā, bet attiecīgi  segu gali būtu tumšajos ķiršsarkanajos toņos.

Tambordeķis tuvāk:

Tambordeķa procesa gaitu var aplūkot  šeit .
Turpinājums sekos...

Zīmētas un tamborētas sirsniņas Valentīndienai

Valentīndienas noskaņas mūsmājās valda jau nedēļu, našķējamies ar  šokolādes un cepumu sirsniņām, dzeram no krūzēm, apdrukātām ar sirsniņām, un visi zīmējam sirsniņas. Un kādēļ gan nē, mums patīk svētki, mēs svinam svētkus, ļaujamies burvīgajai svētku svinēšanas noskaņai, mīlam svētkus, un gatavojoties tiem, arī ikdiena kļūst krāsaināka.

Es notrausu putekļus no kādas senāk zīmētas sirsniņshēmas krustiņošanai, tā tapa nākamā pēc mana jau izšūtā siržu darba, gads 2007/2008, bet laika un iedvesmas trūkuma dēļ, tā tika nolikta plauktā, lai kaut kad varbūt  pabeigtu. Shēmu zīmēju uz datora ar krustiņprogrammas Winstick palīdzību, bet disks ar failu ir pazudis, tad nu iedvesmas brīdī turpinu pa vecam, vienkārši ar roku, ar bērnu flomasteriem. Liels paldies Memmei no mūsu krustdūriena lapiņas par manu siržu shēmu papildinājumu, lieliski noder. Šis darbs tiek veidots, kombinējot dažāda lieluma un dizaina sirsniņas, ar sirsniņshēmu izdrukām man piepildītas laika gaitā vairākas mapes, papildinu tās ik pa laikam iespēju robežās, ja vien laika hobijdarbiem būtu vairāk....

Vēl gan shēmu neesmu pabeigusi, patiesībā šāds darbs top ļoti lēnu, bet izšūšanas process gan ir ļoti radošs un aizraujošs, diedziņu krāsu piemeklēšana, krustiņošana, vēl papildināšana ar dažādiem krāsu un dūrienu akcentiem, process ir patiešām kaifīgs. Esmu pārliecināta, ka šo zīmējumu noteikti uzkrustiņošu, man ir tik daudz diedziņu krājumos, arī tāda izmēra audums ir, varbūt uz nākamo Valentīndienu?

Iecerētā siržu darba izmērs aptuveni 220*480 krustiņi.

Protams, ka man bija jautra kompānija, kura arī zīmēja sirsniņas, te daži tapušie bērnu zīmējumi:

Un šeit no manas Ziemassvētku rotājumu kolekcijas izlasīju tamborētās sirsniņas, patiesībā tādēļ, lai padalītos ar tamborsirsniņu shēmu, shēma no kādas senākas Annas. Un šīs taču var arī būt lieliskas Valentīndienas sirsniņas!

Šajā tik ziemīgajā un aukstajā rītā, precīzāk jau katru rītu pēdējo divu mēnešu garumā, mani priecē šīs uzziedējušās puķes uz mana loga, ļoti skaistas tās ir tieši rītausmā, uz debesu zilā fona, raisot mani pavasarīgas sajūtas. Pirmais ziediņš atvērās novembra beigās, kā mazs sveiciens manā vārda dienā,  tagad atvērušies jau visi ziedi, bet zaru galos atkal jauni pumpuriņi izlīduši, kā apsolījums, mēs arī uzziedēsim. Par šīm ziedošajām puķēm jāpateicas vīram, viņš tās pārstādīja, laista, apčubina...

Ļoti gaidu pavasari!

Mīlestības pilnu Valentīndienu! Ļausimies svētku burvībai un būsim laimīgi!

Sniega diena jeb spilvens ar mašīnu Mārtiņam ir gatavs!

Lūk, gatavais spilvens un laimīgais spilvena īpašnieks ar jauno mašīnīti un Vāģu žurnālu   fonā, ļoti patīkot, tā teica.

Esmu apmierināta ar pārveidoto galarezultātu un priecājos kopā ar Mārtiņu.

Šorīt, dzerot brīvdienu rīta kafiju, pa logu pavērās tāds ziemas dienas skats, sniega diena, tad vējš un putenis, nemaz negribējās doties kaut kur no mājas laukā, bet vēlāk uzspīdēja saulīte, mans garastāvoklis uzlabojās un nolēmu noformēt līdz galam izšūto mašīnu.

Izšuvums aptamborēts un piesprausts ar adatiņām pie gatavās spilvendrānas, tagad vairs tikai jāpiešuj.

Te iepriekš tapušie spilveni ar sarkanajām mašīnām un jaunais ar zilo mašīnu. Ar šiem darinājumiem esmu iepriecinājusi trīs mazus puikas. Mārtiņš man atgādināja, ka arī mazajam brālim Jancītim vajag savu mašīnspilvenu un atdeva viņam savējo veco Makvīnspilvenu, kamēr mamma uzšūs brālim jaunu.

Mašīna Mārtiņam

Apsolīta uzšūt jau pagājušajā gadā, kad šuvu spilvenus ar mašīnām diviem puikām bērnu dāvanu projektam, bet lēnu man tā šujas, mans mīļais piecgadnieks nevar vien sagaidīt.

Šoreiz izvēlējos pamatīgi mainīt krāsas gatavajā žurnāla shēmā, jo puika grib zilu mašīnu, vēl jau vēlējās, lai tas būtu Hadsons no Vāģiem, bet man pietrūka pacietības un mazliet drosmes, mainīt arī mašīnas formu un piekombinēt krāsainās uzlīmes. Nonācām pie kompromisa varianta, ka ātrāk mamma mašīnu sašūs, ja tas nebūs pārveidotais Hadsons.

It kā jau tikai neliela mašīna, bet laikietilpīgs krustiņošanas process, gatava izšuvuma tapšanai ar fona strīpām žurnālā paredzētas 65 stundas šūšanas, tā tiešām ir taisnība, ja šuju visu dienu, ar nelieliem pārtraukumiem, tad vajag vairāk kā nedēļu, lai motīvs tiktu līdz spilvena noformēšanai.

Tā pati aida 14, kā iepriekšējiem spilveniem, arī spilvens būs sarkans. Ar interesi gaidu galarezultātu, lai novērtētu, vai mans eksperiments ar krāsām izdevies. Vēl jāsašuj fona strīpas, tad vēl jāpiešuj pie gatavā spilvena, un mans puika tiks pie kārotās lietas.

Jūtu, ka man tāds kā spilvenu periods iestājies, bet prieks par to, ka vēlme krustiņot atgriezusies ar jaunu sparu. Un skaistu pašdarinātu spilvenu nebūs manā mājā par daudz, vēl nē....

Valentīndienas spilvens

Vakardien vakarpusē bija milzīga iedvesma noformēt spilvenu līdz galam, tātad gatavs!!!  Spilvena izmērs 40*40 cm, aizmugures aizdare ar četrām mazām podziņām, abas adītās puses kopā satamborētas. Izšuvums aptamborēts un  ar pieskaņotām lentītēm piesiets  pie spilvena.

Atklāšu noslēpumu, ka sākumā adījums bija par platu, tieši vesela motīva tiesa, bet ļoti negribējās ārdīt, jo uzadīts jau bija paliels gabals un dzija tāda, kurai nepatīk ārdīšana, tādēļ no defekta jataisa efekts- realizēju reiz redzētu aizdari- priekšpusi adot platāku par aizmuguri, tādējādi izveidojot aizmugures aizdari ar pogām. Speciāli pogcaurumus adīt nevajadzēja, jo manam iecienītajam vilnīšu rakstam pašam veidojas caurumiņi.

Un vēl kāda bilde bez zibspuldzes:

Sirdis, sirsniņas...

Puse no iecerētā sirsnīgā darbiņa paveikta, galvenais motīvs- Renato Parolin sirds ir izšūta. Lielums 117*143 krustiņi, krievu ražojuma aida 18, gaiši dzeltenā krāsā, diegs DMC melanžs 115, tieši viena ficīte, šūts ar vienu diedziņu. Bija nepieciešama nepilna nedēļa izšūšanai, kaut gan daudz simetrisku elementu, bet motīvs diezgan sarežģīts un laikietilpīgs.

Pa vakariem mazliet adu, krāsa šonedēļ sarkanā-  gaidot Valentīndienu. Patreiz viens gabals jau uzadīts, adāmadatas Nr.5, top otrs. Beigās saliekot abus uzadītos kopā un pievienojot uzkrustiņoto sirdi, vīzijā redzu spilvenu, es ceru, ka sanāks iecerētais....

Un te vēl dažas sirsniņas, garšīgās sirsniņas... ar mīlestību no sirds....

Labam garastāvoklim

Februāris sācies, tas nozīmē, ka līdz Valentīndienai laika vairs nav daudz. Man patīk sarkanā krāsa un mani nemaz netracina šajā laikā lielā daļā veikalu valdošais sarkanums, mani uzjautrina daudzās sarkanās sirsniņas visapkārt. Un tādēļ sameklēju no dzijas kastes atlikušās sarkanās krāsas vai tuvu tai dziju ficītes, re, kāda skaista sirsniņa sanāca no dzijas, bet ja nopietni, tad kaut kas taps no visa šī. Iesāku arī vienu Renato Parolin sirsniņu krustiņot, uz aidas 18, ar vienu melanža diedziņu. Ak, man taču vēl ir sarkanie tambordiegi! Turpinājums sekos!

Un te sabildēju pabeigto aptamborēto sēžamspilvenu, izmērs 45*55 cm, katra puse sanāca savādāka. Ātri gan man tamborējās ar to resno adatu, divi vakari un gatavs!

Dažādie tambori

Vakar kritiski aci uzmetu krēsla sēžamspilvenam, vajag jaunu pārvalku, oriģinālais tāds pavisam apbružājies. Bet varbūt patiesībā iemesls bija cits, sakārojās izmēģināt jauno resno tamboradatu.... Sameklēju resnāko gatavo dziju krājumos un sāku tamborēt- parastos īsos stabiņus ar vienu cilpiņu pa vidu, tamboradata Nr.10. Sākuma sajūtas nebija diezko foršas, man tomēr labāk patīk smalkākas lietas tamborēt.

Nofotografēju blakus divus pavisam dažādus procesus, lēnām tamborēju mežģīni ar Nr.1 tamboradatu, gatavu to piešūšu gultas veļas pārvalkam, vēl arī spilveniem līdzīgas paredzētas, tās jau ir satamborētas gatavas.

Un te manas mīļās uzticamās palīdzes, draudzenes, dažas gan bildē neiekļuva, jo uz tām iesāktie darbiņi virsū. Nevaru atrast savas zeķu adāmās  adatas, tās kaut kur noklīdušas, jo zeķes šoziem neesmu adījusi. Starp tamboradatām ir arī viena, kuru nelietošu, tā no stipri seniem laikiem, pat nezinu, kā pie manis atklīdusi.